Ronneby apsnigusi līdz ceļiem dzīvo savu mazpilsētas dzīvi. Ja nu vienīgi pārsteidz velosipēdists, kas cienījamā ātrumā laižas lejā pa sniegotu netīrītu ielu kalna nogāzē. Tādu šeit ir daudz – gan velosipēdistu, gan pauguru. Velosipēdi te ir vienkārši un tos parasti pieslēdz velosipēdu stāvvietā aiz priekšējā riteņa vai atstāj tāpat nepieslēgtus.

Virs galvām mēdz lidināties iznīcinātāji, jo Ronneby ir savs armijas lidlauks, kurā nolaižas arī civilās lidmašīnas.

Kad ledusskapis izēsts, var aiziet uz pārtikas veikalu. Ronneby ir gan maximas brālēns LIDL, gan arī liels rimiveidīgais Maxi ica. Līdz veikaliem var aiziet kājām kādās 15 minūtēs. Taču mēs parasti braucam visi kopā ar mašīnu un sapērkamies pārtiku piecām, sešām dienām. Pārtika Zviedrijā ir dārgāka nekā Latvijā. Interesanti ka tomāti ir dārgāki par lielāko daļu augļu un dārzeņu, tai skaitā papriku vai apelsīniem. Alkohola, kas ir stiprāks nekā 3.5%, pārdošana ir valsts monopols, tāpēc to var nopirkt tikai īpašos veikalos. Ronneby ir viens šāds veikals. Šajā veikalā katram dzērienam ir norādīta tā izcelsmes valsts. Lielos pārtikas veikalos, alkohola vietā ir pustukšas pudeles ar šķidrumu, kuram pudelē klāt pielejot tīru šņabi var iegūt dažādus dzērienus.

Lai arī Ronneby dzīvo tikai kādi 10 000 iedzīvotāju, tajā ir visu četru lielāko banku filiāles (swedbank, nordea, seb un handelsbanken), dažādi apģērbu veikali (piemēram Dressman) un golfa laukums.

Daba zviedrijā ir jauka. Biezi meži, palieli pauguri un klintis.

Braucot no Stokholmas uz Ronneby, Ļena redzēja alni, bet, pastaigājoties ar kādu poļu džeku, redzēja pelēku trusi. Ronneby ir liels parks (Ronneby brunn), kas būtībā ir mežs ar lielām klintīm, akmens blāķiem un mazu ezeru. Parkā ierīkotie celiņi ir plati, tie paredzēti arī zirgu izjādēm. Naktī celiņi ir izgaismoti. Kādu dienu gājām no augstskolas gar šo parku un satikām vāveri. Ceļš uz augstskolu kājām aizņem 15 minūtes.