Ķīna ir viena no zemēm, kur Jaunais gads neiestājas 1. janvārī, bet katru gadu atšķirīgos datumos atkarībā no Mēness kalendāra.
Blekinges reģiona ķīniešu kopiena sadarbībā ar šeit studējošajiem jauniešiem no Ķīnas rīkoja publisku Jaunā gada sagaidīšanas pasākumu augstskolas telpās, iepazīstinot visus interesentus ar savu kultūru. Notika apmācība ēšanā ar kociņiem, ne-ķīniešu cilvēku vārdu rakstīšana ar hieroglifiem (pēc zilbju skanējuma piemeklējot atbilstošus hieroglifus), īstas Ķīnas tējas baudīšana, kā arī dažādas citas aktivitātes.

Izmantoju iespēju ar īstu ķīnieti padiskutēt par hieroglifu rakstības īpatnībām. Secinājumi:
1) Normālā valodas lietojumā tiek izmantoti aptuveni 4 000 hieroglifu. Viņi tos visu laiku mācās līdz pat augstskolai, viegli neesot un sākumā esot daudz kļūdu. Atceramies, ka viens hieroglifs apzīmē veselu vārdu (tāpat kā senajiem ēģiptiešiem).
2) Lai nebūtu jāražo tastatūras ar 4000+ taustiņiem, simbolu ievadei datorā viņi lieto latīņu alfabēta burtu fonētiskas kombinācijas (pēc skaņas ievada vairākus parastus burtus un programma ar to saprot un attēlo atbilstošo hieroglifu).
3) Par laimi, hieroglifu rakstībā ir zināma loģiska struktūra – pastāv noteiktas jēdzieniskas grafiskas svītriņu kombinācijas, kas atkārtojas loģiski saistītos vārdos/hieroglifos. Piemēram, tika uzrakstīti dažādi metāli: sudrabs, dzelzs, varš un dzīvsudrabs – tiem visiem bija kopīga daļa, kas apzīmē metālu. Līdzīgi tika uzrakstīti ar ūdeni saistīti jēdzieni: jūra, ezers, upe, kuriem arī bija savs kopīgs elements, kas redzams arī dzīvsudraba hieroglifā, tā loģiski norādot uz tā šķidro dabu.
4) Svītriņu, to savienojumu un atšķirīgu leņķu starp tām vienā hieroglifā ir diezgan daudz, standarta eiropietim atcerēties dažus jau prasa labu piepūli, bet kā iegaumēt un nesajaukt 4000 tā īsti nekļuva skaidrs…

Viena no interesantākajām šķita tai-či (Tai Chi) vingrošanas demonstrācija. Tā ir sena ķīniešu vingrošana, kurā kustības tiek izpildītas ļoti lēni un precīzi, panākot veselīgu fizisku slodzi un relaksējošu efektu. Pamata soļus bija iespējams izmēģināt arī visiem klāt esošajiem ķīniešu instruktora vadībā.
Nepretojos šim kārdinājumam un iejutos mierīgajā gaisotnē, kādu šis fiziskās aktivitātes veids radīja citādi steidzīgajā universitātes vestibilā. Jāteic, ka pamata stājas un kustības ļoti atgādina dažādu austrumu cīņu elementus, piemēram, karate, tikai palēninājumā :)
Ar šī pasākuma starpniecību latviešu studentiem ir izdevies iekļūt Blekinges reģiona avīzē kā daļai no pasākuma ilustratīvā materiāla (foto).

Avots: blt.se

Radās priekšstats, ka ķīnieši ir ļoti pieklājīgi, korekti, laipni, pozitīvi noskaņoti un varbūt nedaudz noslēgti (bet ne vairāk kā latvieši).
Laimīgu Tīģera gadu!