Februāra sākumā rakstījām par European on Loan projektu, kura ietvaros vietējās zviedru organizācijas, visbiežāk skolas, var pieteikties uz Erasmus studentu vadītām prezentācijām par tās interesējošām tēmām.

Šonedēļ pirmo reizi devos uz kādu koledžas tipa skolu Olofström pilsētiņā, lai jauniešiem, kas studē bērnu aprūpi, pastāstītu kā ir uzaugt Latvijā. Turp devos kopā ar diviem citiem Erasmus studentiem – beļģi un bulgārieti, kuri bija sagatavojuši skaistas prezentācijas par savām valstīm. Meitene no Bulgārijas savā stāstījumā ļoti uzsvēra cik svarīga viņas valstij ir dalība Eiropas Savienībā, bet beļģu puisis izklaidēja publiku ar interesantām filmiņām par Beļģijas vēsturi un mūzikas festivāliem. Tomēr šķita, ka visvairāk jauniešiem patika sadaļa par beļģu alu, par ko arī vēlāk padiskutējām ar skolotāju.

Nebiju šim pasākumam īpaši gatavojusies, tādēļ improvizēju uz vietas. Īsumā pārstāstīju savu biogrāfiju, sākot no piedzimšanas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā līdz pat Erasmus studijām Zviedrijā, fokusējoties uz izglītības sistēmu, kā arī bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām Latvijā. Turpināju ar Latvijas Institūta veidoto prezentāciju. Klausītājiem patika!

Jaunieši izrādīja interesi par Erasmus studijām. Vismaz, tā bija tēma, par kuru tika saņemts vienīgais jautājums. Kā iemesls nelielajam jautājumu skaitam tika minētas skolēnu sliktās angļu valodas prasmes un kautrīgums. Lai arī, pēc maniem novērojumiem, vairums cilvēku Zviedrijā ļoti labi runā angliski, un skolēnu atbrīvotās pozas neliecināja par kautrību.

Tuvojas Eiropas diena, un līdz ar to ir jauni piedāvājumi vadīt prezentācijas skolās.