Neparasto studentu neparastie stāsti

Pirmie un otrie iespaidi

Loģisks turpinājums mūsu stāstam par studijām Zviedrijā būtu dalīšanās pirmajos iespaidos. Diemžēl nu jau esam šeit vairāk nekā mēnesi, tāpēc gluži pirmie iespaidi vairs nav – daļa aizmirsusies, pirmās emocijas pagaisušas un dažas domas jau ir mainījušās laikam ejot. Tāpēc piedāvāju pirmos un otros iespaidus kopā :)

Zviedrija kā valsts

Sakārtota valsts, kurā, ja man vajadzētu maksāt nodokļus, es to darītu par kripatiņu labprātīgāk, nekā Latvijā. Galu galā redz, kur tā nauda paliek. Ceļi notīrīti un labi organizēti, cauri sniegam redzams labi kopts zāliens, drošības sajūta uz ielas un mājās (atskaitot vienu incidentu, ko šeit nedrīkst stāstīt, jo mammas un tēti taču arī lasa) ir tikai sākums. Ir pilns ar visādiem maziem sīkumiem, kas summējās. Piemēram, lielveikalos ir pastāvīgo klientu “šaujamie” (tie lāzera, kas nolasa svītru kodus) – pastāvīgie klienti paši skaita savus pirkumus un nestāv rindās, ričuki mētājās (bieži vien burtiskā nozīmē) visās malās, vilcienā ir bezmaksas kafija un citi dzērieni, miskaste jāšķiro pa kādiem 7 konteineriem, pastnieka auto stūre ir otrā pusē, lai viņam nav daudz jāvirina durvis ielas pusē un jāiet apkārt savam auto, iznēsājot pastu. Uz katra dzīvokļa durvīm ir zīmīte ar iemītnieka vārdu. Nekas liels, bet patīkami.

Dabā visur skarbi vaibsti – klintis un akmeņi vairāk kā saprašana. Mežos vietām izskatās kā pēc kara, kad sabombardētu ēku akmeņi izšķaidīti uz visām pusēm. Tādās vietās koki aug retāk, un daudzi no tiem ir izgāzti, jo akmeņainajā vidē nav vietas dziļām un spēcīgām saknēm. Principā ar nepacietību gaidu pavasari.. liekas, ka būs iespaidīgas izmaiņas.

Pilsētas .. erm .. nu kā, lai tā labāk pasaka. Principā visas ir Gulbenes. Mazi miesti, ar zemām mājām, maz iedzīvotājiem un plašām lauku teritorijām. Jauki, bet man ļoti pietrūkst lielpilsētas kņada. Ha! Baigā jau Rīga lielpilsēta. Salīdzinot ar visām zviedru pilsētām, kur es esmu paspējis pabūt – Rīga ir īsta metropole. Visi zviedru arhitekti (droši vien 2 uz visu Zviedriju) arī ar izdomu neizceļas – visas mājas ir kantaini klucīši ar jumtiņiem. Turklāt, laikam krāsu veikalā bija milzīgas atlaides sarkanajai un dzeltenajai krāsai, jo 97.65% privātmāju ir tieši vienā no šīm krāsām.

Universitāte

Universitāte ir lieliska. Ne ko pielikt, ne atņemt. Telpas pārdomātas, ērtas un mākslinieciski gaumīgas. Pasniedzēji ļoti profesionāli. Vadība jautra un pretimnākoša. Studijas – runājot Tetra terminoloģijā, ja Latvijā studēt ir kā krāmēt tik taisnos-garos un kantainos klucīšus vien, tad te nākas pasvīst, jo nāk tikai ķeburi un garais nav bijis jau kopš līmeņa sākuma – grūti, bet interesanti.

Kultūra

Šajā universitātē – ļoti dažāda. Ja godīgi, tad man šķiet, ka mūsu kursā mācās veseli nulle zviedru studenti. Kultūras un personības te ir tik dažādas. Fantastiski iepazīt tik daudz dažādus cilvēkus no tālām un tuvām zemēm – uzreiz gribas ceļot un paša acīm redzēt to, par ko dzird stāstus.

Sadzīve

Viss forši. Nejaukšu kārtību par to, ka katrs nākamais paragrāfs ir aizvien īsāks un par sadzīvi pastāstīšu kādā no nākamajiem ierakstiem.

 

Nobeigumā vēl tikai foto māksla:

Es un klints

 

 

Comments on: "Pirmie un otrie iespaidi" (2)

  1. Ko tur daudz par SWE :D

    Kā ar tusiņiem? Ir sanācis nobaudīt vietējo tusēšanās paradumus?

  2. Labs salīdzinājums ar tetri izglītības kontekstā :) Un sarkanā un dzeltenā krāsa drošvien aizgāja kā sniega pika, kad pirmais nokrāsoja, mazliet nesarēķināja un dažas bundžas palika pāri, negribējās mest ārā tad tās aizdeva nākamajam :)

Leave a comment for: "Pirmie un otrie iespaidi"