Patiesībā esam Zviedrijā jau kopš janvāra beigām un jau ir gūti pirmie iespaidi par Zviedriju, BTH, studentu dzīvi un kultūru dažādību te. Esam pabijuši gan apkārtējās pilsētelēs, gan lielajā IKEA, gan tādās un šitādās ballītēs (nē, baseinā vēl neesam bijuši :) ). Dažs labs pat paspējis pabūt jau Stokholmā. Tā kā stāstāmais ir!

Bet to visu pamazām turpmākajās dienās..

Rekur mēs vēl visi kopā ar iepriekšējiem latviešu studentiem (no kreisās): Viktorija, Igors, Līva, Juris, Kaspars un es – Aldis.

Mācības

Kopumā mācības organizētas vairāk t.s. amerikāņu stilā – nedaudz lekciju, ievada tēmā (vispārīgi), uzdod mājas darbus (ar dzelžainiem termiņiem, neko nav iespējams sarunāt, iesūta caur sistēmu!), dažreiz uzaicina vieslektoru no kompānijas vai universitātes pētnieku un iedod literatūras sarakstu, kas patstāvigi un pamatīgi jāstudē (ļoti daudz sanāk lasīt!).
Mājas darbi parsti ir grupās 2-4 (kā kurā gadījumā), visam ir precīzi definēti noteikumi.
Beigās ir rakstisks eksāmens ~5h (kā kurā kursā), neko nevar izmantot.
Semestris tiek dalīts 2ās daļās, katrā paralēli izvēlas parasti 2us kursus (atļauj ņemt vēl arī 3., ja ir vēlme).

Pavasara semestra kursi:
1) Software Verification and Validation (kursa kods: PA2405) – viss par un ap testēšanu diezgan dziļi, kā arī pieskaras saistītajām tēmām. Daži lektori no uzņēmumiem un citām universitātēm. Diezgan pamatīgs un labs kurss. Stingra attieksme.

2) Knowledge Management (FE2408) – menedžmenta virziena kurss, labs un interesants; varbūt dažreiz ne absolūti konkrēts bet drīzāk filozofisks; tiek runāts par veidiem, kā visefektīvāk pārvaldīt zināšanas uzņēmumos, apskatītas dažādas metodes un labās prakses; noderīgi un redzesloku paplašinoši. Jātaisa pētījums – analīze uzņēmumā par zināšanu pārvaldības praksēm, intervija. Mājas darbus un eksāmenu veido un labo jauka pasniedzēja no Lietuvas.

3) Software Metrics (PA1303) – labs kurss, kas apskata programmatūras kvalitātes mērīšanu. Sākumā tiek apskatīta mērīšana kā tāda un tad tā tiek piesaistīta programmatūras izstrādes nozarei, apgūtas dažādas metodes un kvalitātes atribūti pēc ISO standarta. Vairāki mājas darbi un eksāmens.

4) Research Methodologies in Software Engineering and Computer Science (PA2404) – ļoti noderīgs kurss, kas paver skatu uz pētniecību kā profesionālu nodarbi (kas BTH arī tiek veikta) sadarbībai ar industrijas pārstāvjiem. Ļoti laba ir daļa par darbu ar avotiem, publikāciju datu bāzēm, atsaucēm, noformēšanu. Tiek apskatīts pilns pētījuma veikšanas dzīves cikls. Jāizstrādā 4-i mājas darbi, kas kopā veido vienu pētījumu.

5) Server Architectures – programmēšanai un dzelžiem tuvāks kurss, kurā apskata dažādus tehniskos principus un liek mājas darbos uzprogrammēt vairākas lietas.

6) Zviedru valoda (SV0001 un SV0002) – zviedru valodas pamatkursi (2i). Jāpiesakās ļoti steidzīgi kursa mājas lapā izziņotajā datumā pāris h laikā, jo parasti tiek pārpildīts. ERASMUS studentiem gan esot priekšroka. Iemāca pamata frāzes un galveno gramatiku. Valoda nav ļoti vienkārša (kaut kas pa vidu starp vācu un angļu), bet ar paša ieguldīto darbu mācībās var šo to panākt. Šie kursi ir ļoti laba iespēja iepazīties ar foršiem Erasmus studentiem.

Rudens semestra kursi:

7) Software Architectures and Quality (PA1308) – grūts kurss, tiek apskatīta metode, kā būvēt un aprakstīt programmatūras arhitektūru. Milzīga apjoma mājas darbs, kas rada daudz neskaidrību, lekciju maz, daudz jālasa. Beigās eksāmens.

8) Advanced Software Project Management (PA2414) – kursam 2-as daļas: sākumā tiek skatīta projekta vadības teorija (PMBOK), jāizstrādā pilns projekta plāns. 2. daļa par leadership (lasa Darja), vairāk no psiholoģijas lauciņa, ļoti interesanti. Eksāmens.

9) Global Software Engineering (PA2411) – lasa Darja, interesanti un redzesloku paplašinoši fakti un metodes, kā labāk veikt globālo programmatūras izstrādi; ļoti interesanti, it īpaši lekcijas un semināri. 2i mājas darbi – 1. neliels, 2. pamatīgs un sarežģīts plānošanas darbs. Beigās eksāmens.

10) Practical Requirements Engineering (PA1310) – nav pieredzes, bet esot grūts kurss; sarežģīti nokārtot eksāmenu.

11) Applied Software Project Management (PA2406) – nav pieredzes; ir jāizstrādā projekta plāns mākslīgi veidotā maksimāli atšķirīgu studentu grupā, lai veicinātu prasmi sadarboties. Mēdz rasties sarežģījumi ar šo apstākli.

Vēl eksistē daudz citu kursu, ko var izvelēties. Ar visiem kursu aprakstiem var iepazīties BTH mājas lapā pie attiecīgās studiju porgrammas (Software Engineering).

Lekciju saraksti: http://schema.bth.se/4DACTION/WebShowSearch/1/2-0

Parasti studenti dalās ar materiāliem, grāmatu PDF versijām (lai nav tās visas jāpērk, jo bibliotēkā ir tikai daži eksemplāri) visbiežāk lietojot Dropbox sniegtās iespējas.
Ja ir vēlme iegādāties grāmatas, tad tās var pasūtīt iekš bokus.se un adlibris.se; varbūt labāks kādā gadījumā būs tas pats Amazon. Citreiz no studentiem var iegādāties tiem vairs nevajadzīgās grāmatas.

Internets:
augstskolā (tikai ar savu studenta autorizāciju);
Ronneby: pilsētas centrālajā laukumā; pie Willys (netālu no laukuma); bibliotēkā (nepieciešams saņemt paroli, bez maksas);
vilcienos nav, it kā esot autobusos;

Noderīgas vietas:

blocket.se – zviedru ss.lv

Sarkanais krusts – lietoto preču veikals; par lētam jaudiņām var dabūt labas lietas (piem., mēbeles). Atrašanās vietas: Karlskrona, Ronneby.
Lētāk dažreiz mēdz būt vienīgi sludinājumos pa tiešo no cilvēka.

Dzīvokļu īre
www.heimstaden.se – dažādi dzīvokļi Ronneby un Karlskronā (mūsējais ir Heimstaden Ronneby).
www.ronnebyhus.se
www.karlskronahem.se – diezgan nelaipns kantoris, bet ar lielāko studentu dzīvokļu piedāvajumu Karlskronā.
bovision.se – laikam dažādu kompāniju īres sludinājumu vortāls.
blocket.se – arī daudz īres dzīvokļu.

Kopumā studentu dzīvokļu īres cenas sanāk augstākas kā vienkārši vairākiem kopā īrējot lielāku dzīvokli (bet tad pašiem par visu jārūpējas).
Studentu dzīvokļi mēdz būt dažādi – gan ar savu virtuves zonu, ledusskapi un dušu, vai arī kā atsevišķa istaba 3-istabu dzīvoklī kopā ar vēl kaut ko. Studentu dzīvokļu labums (vai sliktums – kā paveicas) ir daudz dažādu cilvēku apkārt. Tikai speciālajiem studentu dzīvokļiem 2-us mēnešus vasarā nav jāmaksā īre, bet dzīvokli lietot drīkst.
Parastā dzīvokļa gadījumā jāmaksā papildus par elektrību un internetu (un tā pieslēgšana var aizņemt veselu mūžību).
Ūdens un apkure šeit ir iekļauta dzīvokļu īres cenā.

Šobrīd Karlskronā esot maz brīvu dzīvokļu, jo vasarā datorzinātņu un uzņēmējdarbības fakultātes pārcēlās no Ronneby uz Karlskronu, un līdz ar to arī daudz studentu. Pagaidām joprojām daudzi dzīvo Ronneby. Arī mēs. Šeit dzīvokļi ir nedaudz lētāki. Ar vilcienu līdz Karlskronai BTH studenti var braukt bez maksas. Apmēram pusstunda jāpavada ceļā uz universitāti. Divistabu dzīvokļu īres maksas svārstās ap 550 EUR mēnesī. Par lielu piecistabu dzīvokli maksājam 840 EUR. Papildus būs jāmaksā par elektrību un internetu, kas ir apmēram divas reizes vairāk kā Latvijā. Taupīgi dzīvojot ar Erasmus stipendiju vajadzētu pietikt.

Ciemiņus sagaidījām ar auksto zupu, šprotēm un šokolādi no Latvijas. Gaļu gan negatavojām, jo daži no ciemiņiem un Ļena ir veģetārieši. Un musulmaņi ēd tikai īpašā veidā kautu gaļu un neēd cūkas gaļu. Visiem ļoti patika mūsu plašais un kārtīgais dzīvoklis. Viens no studentiem jokoja, ka nofotografēšot Līvas istabu, lai aizsūtītu darba devējam un palielītos, cik viņš kārtīgi dzīvo. Kā nu sanāca, kā ne, mēs nopļāpājām no 5 līdz 10 vakarā un nenonācām pat līdz ieplānotajām rotaļām. Runājām par mācībām, reliģiju, politiku un daudz ko citu. Palestīnietis Ahmads mūs iemācīja rakstīt savus vārdus arābiski.

Šonedēļ pirmo reizi devos uz kādu koledžas tipa skolu Olofström pilsētiņā, lai jauniešiem, kas studē bērnu aprūpi, pastāstītu kā ir uzaugt Latvijā. Turp devos kopā ar diviem citiem Erasmus studentiem – beļģi un bulgārieti, kuri bija sagatavojuši skaistas prezentācijas par savām valstīm. Meitene no Bulgārijas savā stāstījumā ļoti uzsvēra cik svarīga viņas valstij ir dalība Eiropas Savienībā, bet beļģu puisis izklaidēja publiku ar interesantām filmiņām par Beļģijas vēsturi un mūzikas festivāliem. Tomēr šķita, ka visvairāk jauniešiem patika sadaļa par beļģu alu, par ko arī vēlāk padiskutējām ar skolotāju.

Nebiju šim pasākumam īpaši gatavojusies, tādēļ improvizēju uz vietas. Īsumā pārstāstīju savu biogrāfiju, sākot no piedzimšanas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā līdz pat Erasmus studijām Zviedrijā, fokusējoties uz izglītības sistēmu, kā arī bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām Latvijā. Turpināju ar Latvijas Institūta veidoto prezentāciju. Klausītājiem patika!

Jaunieši izrādīja interesi par Erasmus studijām. Vismaz, tā bija tēma, par kuru tika saņemts vienīgais jautājums. Kā iemesls nelielajam jautājumu skaitam tika minētas skolēnu sliktās angļu valodas prasmes un kautrīgums. Lai arī, pēc maniem novērojumiem, vairums cilvēku Zviedrijā ļoti labi runā angliski, un skolēnu atbrīvotās pozas neliecināja par kautrību.

Tuvojas Eiropas diena, un līdz ar to ir jauni piedāvājumi vadīt prezentācijas skolās.

Konkrētais veikals ir pašapkalpošanās veikals, kas ir forši, taču citur Zviedrijā vēl esot palikuši “letes” veikali, kur jānosauc konkrēti ko vēlies, un tas tiek pārdots. Var un drīkst (un dažreiz vajag) arī pasūtīt preci, ko atved dažu dienu laikā no lielās bāzes.

Alkholu var pirkt no 20 gadu vecuma, bet pie cilvēkiem, kas nav sasnieguši 25 gadus, personu apliecinošs dokuments (pase vai ziemeļvalstu auto vadītāja apliecība) ir jāuzrāda bez uzaicinājuma.

Eksāmenu novēroja profesionāli eksaminatori, kas patrulēja starp solu rindām. Palīgmateriālu izmantošana bija aizliegta, tiesa uz tualeti iziet drīkstēja. Tā ka špikerus izmantot bija elementāri. Bet mēs uz to nepaļāvāmies. Iepriecināja tas, ka eksāmena vidū atnāca pasniedzēji, lai atbildētu uz jautājumiem.

Lai nodotu eksāmenu, studentiem bija pa vienam jāparakstās atsevišķā protokolā. Uz šo parakstīšanos izveidojās garas rindas, kurās stāvot bija iespējams viegli norakstīt atbildes vienam no otra, ar ko daudzi aziāti arī aktīvi nodarbojās. Eksaminatori viņiem neko nesacīja, tai pat laikā mums aizrādīja par sarunāšanos stāvot rindā. Uz eksāmena lapas bija rakstīts, ka darbs tiks izlabots 10 dienu laikā, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Katru gadu eksāmena pirmajā lapā ir kāds teiciens. Šogad tas bija paša pasniedzēja teiktais: “Struggle is a part of life“, no pagājušo gadu eksāmeniem man vislabāk iepatikās kāda ASV prezidenta teiktais: “I’m a great believer in luck and I find the harder I work, the more I have of it”.

Lekcijās daudz tiek uzdoti praktiski uzdevumi, kas jāpilda uzreiz lekcijā. Šo darbu izpilde netiek vērtēta. Parasti pēc uzdevuma izpildes pasniedzējs aicina kādu brīvprātīgo nākt priekšā un izklāstīt savu risinājumu. Studenta risinājums tiek apspriests studentu starpā. Bet pasniedzējs parasti diskusijā neiesaistās un pat nekomentē iznākušā studenta risinājuma pareizību. Jāsaka, ka brīvprātīgo lekcijās netrūkst. Studenti no Āzijas ir ļoti aktīvi gan brīvprātīgi nākot auditorijas priekšā, gan arī izsakot komentārus vai uzdodot jautājumus.

Lielāko daļu lekciju kursā lasa doktorants, kas pēc tautības ir pakistānis. Viņš izskatās sakarīgs un atsaucīgs, taču viņa pieredze pagaidām nav ļoti liela.

Ir notikušas arī vairākas vieslekcijas. Vienā lekcijā divi zviedri no Ericsson interesanti pastāstīja par sistēmu mobilo sakaru tīklu operatoriem, kas uzskaita maksu par mobilajiem sakariem: zvaniem, sms, mms, mobilais internets utt. Citu lekciju novadīja pajauns puisis, kas Ericsson’ā nodarbojas ar datorprogrammu sarežģītāko kļūdu cēloņu atrašanu un novēršanu. Viņš ne tikai pastāstīja interesantas lietas, bet arī daudz jokoja. Vēl divas lekcijas par regreso testēšanu nolasīja kāds projektu vadītājs no Zviedrijas un profesore no Denveras universitātes.

V&V kursa vadītājs un veidotājs nolasīja tikai vienu lekciju par programmatūras kvalitātes prognozēšanu, taču tā bija viena no interesantākajām lekcijām kursā. Šo lekciju bija vērts noklausīties kaut vai tāpēc, lai dzirdētu labu angļu valodu un izteiksmīgu priekšnesumu.

Kursā ir 3 obligātie mājas darbi, kas jāpilda grupās. Mājas darbi jānodod rakstiska dokumenta formā, kas jānoformē kā zinātniskais darbs: ar atsaucēm, ievadiem, pamatojumiem, tabulām, attēliem, secinājumiem, autortiesību atrunām un tā tālāk un tā joprojām. Liela daļa no mājas darbu izpildei nepieciešamajam zināšanām netiek dota lekcijās. Turklāt pasniedzējs atsakās atbildēt uz jautājumiem par teoriju, kas nepieciešama mājas darbu pildīšanā. Šāda mācīšanas stila mērķis varētu būt likt studentiem meklēt informāciju dažādos avotos un patstāvīgi nonākt līdz vajadzīgajiem secinājumiem un zināšanām. Varbūt šādā veidā var iegūt vairāk nekā saņemot gatavu atbildi?

Gala eksāmens kursā būs rakstisks, bez papildmateriālu izmantošanas un ilgs kādas 5-6 stundas. Mums ir pieejami pagājušo gadu uzdevumi, tādēļ, cerams, varēsim kārtīgi sagatavoties.

Ik pa laikam vīri (vai sievas) apbraukā visas gājēju pārejas, notīra no ceļmalām pie pārejām sniegu un nokaisa pāreju ar šķembām.

Lai novāktu sniegu, kas sakrājies ceļmalās tiek izmantots jocīgi aprīkots traktors – sniega kombains. Tas paņem ceļmalas sniegu un iesviež blakus braucošā kravas mašīnā. Kad viena kravas mašīna pilna (kas notiek diezgan ātri), to uzreiz nomaina cita.

Kad sākās pavasaris un sniegs sāka kust, ielas apstaigā vīrs ar mīnu meklētāju un lāpstu, lai attīrītu ūdens notekas no sniega.

Mācību gads Zviedrijā sākas 1. septembrī un beidzas ap 15. jūniju. Tas ir sadalīts divos semestros. Katrā semestrī ir divi “mācību periodi”. Studiju kurss ilgst vienu mācību periodu, kas ir nedaudz vairāk par 2 mēnešiem. Jaukākais ir tas, ka eksāmeni ir ne tikai semestra beigās, bet arī ir smestra vidū – mācību perioda beigās.

Lekciju saraksts katru nedēļu ir savādāks. Gadās arī tā, ka lekciju saraksti vairākos priekšmetos pārklājas. Par laimi līdz šim pēc mūsu lūguma lekciju saraksts ir ticis pārveidots tā, lai lekcijas nepārklātos. Šobrīd vēl nav atrisināts konflikts starp eksāmenu vienā kursā un lekciju citā.

Lai arī sarakstā lekciju sākšanās laiks ir norādīts apaļās stundās, lekcijas sākas vismaz 15 minūtes vēlāk. Tas ir saistīts ar tradīciju. Senos laikos, kad visiem studentiem nebija pulksteņu, laiku noteica pēc torņa zvaniem, kas zvanīja veselas stundas. Tad, kad studenti dzirdēja zvanu, viņiem tika dotas 15 minūtes, lai ierastos uz lekciju.

Today we have lecture #8 and we are talking about creation of knowledge.

Someone in the lecture stated “There are a lot of things that we do without using our brain.” Right. Like dying or being dead.

We deviated a lot to talk about three off-topics:

• Memory, Fantasy and reflexes
• Can animals have knowledge?
• What’s the connection between knowledge and memory?

I personally think that all primates and also some other animals have both reflexes and memory. For example a parrot remembering (and understanding?) words or caged monkey that has learned how the padlock on a cage works just by looking at his/her feeders and in the right time hastily snatches the padlock to hide it away.

Or the other way around – a husband hitting his wife when he becomes angry. He would rarely do that “on purpose”. That’s a conditional reflex based in the past.

So anyway, do animals have knowledge or not? The professor thinks they don’t. What about you? ;)

Salīdzinot dažādu valstu virtuves un valodas īpatnības, visa starpā izkristalizējās daži fakti par augstākajai izglītībai pieejamā finansējuma apjomu dažādās valstīs:
1. Bolīvijā par izglītību un dzīvošanu pilnībā jāmaksā pašam.

2. Francijā par izglītību jāmaksā atkarībā no vecāku ienākumu līmeņa – ja vecāki pelna daudz, ir jāmaksā vairāk, ja maz – var būt pat tikai daži EUR gadā.
Piemēram, kādam studentam, kura vecāki ir diezgan pārtikuši, jāmaksā 700 EUR gadā, citam – 4 EUR…
Dzīvošanai stipendijas parasti neesot, atsevišķas provinces mēdz dažreiz saviem studentiem kaut ko maksāt, bet pirncipā jāpaļaujas uz sevi, vecākiem un kredītiem.
Praktiski visa izglītība pieejama tikai franču valodā, izņemot dažādas biznesa studijas, kuras var apgūt angliski, bet par tām vairāk jāmaksā.

3. Zviedrijā augstākā izglītba ir par brīvu. Papildus vēl valsts katram studentam, kurš nedzīvo kopā ar vecākiem, maksā 8000 SEK (800 EUR) mēnesī dzīvošanai.
Par šo naudu pilnīgi noteikti students var dzīvot (ne tikai izdzīvot). Turklāt, stdentu dzīvokļu īres maksa Zviedrijā ir krietni (līdz pat 2-ām reizēm) zemāka kā Francijā, protams, atkarīgs no konkrētā reģiona.
4. Par Latviju jau mēs paši visu zinām :) tiesa, radās interesants secinājums, ka Latvijas augstākās izglītības cenas nebūt vairs nav mazākas (drīzāk augstākas!) par vidējām Eiropas (piem., Francijas, Beļģijas) maksas augstskolu cenām.
Tie gan varētu būt subjektīvi un nepilnīgi viedokļi, bet kaut kādas tendences iezīmē.

Virs galvām mēdz lidināties iznīcinātāji, jo Ronneby ir savs armijas lidlauks, kurā nolaižas arī civilās lidmašīnas.

Kad ledusskapis izēsts, var aiziet uz pārtikas veikalu. Ronneby ir gan maximas brālēns LIDL, gan arī liels rimiveidīgais Maxi ica. Līdz veikaliem var aiziet kājām kādās 15 minūtēs. Taču mēs parasti braucam visi kopā ar mašīnu un sapērkamies pārtiku piecām, sešām dienām. Pārtika Zviedrijā ir dārgāka nekā Latvijā. Interesanti ka tomāti ir dārgāki par lielāko daļu augļu un dārzeņu, tai skaitā papriku vai apelsīniem. Alkohola, kas ir stiprāks nekā 3.5%, pārdošana ir valsts monopols, tāpēc to var nopirkt tikai īpašos veikalos. Ronneby ir viens šāds veikals. Šajā veikalā katram dzērienam ir norādīta tā izcelsmes valsts. Lielos pārtikas veikalos, alkohola vietā ir pustukšas pudeles ar šķidrumu, kuram pudelē klāt pielejot tīru šņabi var iegūt dažādus dzērienus.

Lai arī Ronneby dzīvo tikai kādi 10 000 iedzīvotāju, tajā ir visu četru lielāko banku filiāles (swedbank, nordea, seb un handelsbanken), dažādi apģērbu veikali (piemēram Dressman) un golfa laukums.

Daba zviedrijā ir jauka. Biezi meži, palieli pauguri un klintis.

Braucot no Stokholmas uz Ronneby, Ļena redzēja alni, bet, pastaigājoties ar kādu poļu džeku, redzēja pelēku trusi. Ronneby ir liels parks (Ronneby brunn), kas būtībā ir mežs ar lielām klintīm, akmens blāķiem un mazu ezeru. Parkā ierīkotie celiņi ir plati, tie paredzēti arī zirgu izjādēm. Naktī celiņi ir izgaismoti. Kādu dienu gājām no augstskolas gar šo parku un satikām vāveri. Ceļš uz augstskolu kājām aizņem 15 minūtes.

Projekts izklausās interesants. Mēs visi pieteicāmies. Tagad viss notiks tā:

• ar organizatoriem sazināsies skola vai firma un paziņos, ka vēlas, lai kāds latvietis viņiem pastāsta, piemēram, par vēsturi vai par izglītības politiku (vai jebkādu citu tēmu)
• šī informācija tiks nosūtīta mums un mēs atbildēsim , vai konkrētajā datumā tiekam
• ja nē, tad neko, bet ja tiekam, tad ierodamies un pastāstam informāciju + novadam diskusiju

Visi izdevumi tiek apmaksāti. Interesants veids, kā iepazīstināt ar savu kultūru un vēl arī iemācīties kaut ko par vietējo kultūru.

P.S. Projekta saknes meklējamas projektā “Borrow a German” ar ļoti līdzīgu mērķi.

Dzīvoklī nebija nekādu mēbeļu, izņemot virtuves iekārtu un skapjus katrā istabā un gaitenī. Istabās nebija arī lustru vai spuldzīšu. Tāpēc pirmajā vakarā tika nopirktas un piestiprinātas spuldzītes Iļjiča gaumē. Darbarīkus un ķebli aizņēmāmies no kaimiņiem – diviem mūsu studentiem, kas dzīvo blakus mājā. Griestos pāris vadu vietā lustru pievienošanai šeit ir paredzēti īpaši kontakti.

Virtuve ir labi aprīkota. Tajā ir daudz plauktu, elektriskā plīts un cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna, viens parasts ledusskapis un tikpat liela saldētava. Virtuves darba virsma ir pārklāta ar metālu, tajā ir divas izlietnes.

Atkritumi šeit ir jāšķiro. Atsevišķi konteineri ir dabīgajiem atkritumiem (kartupeļu mizas u.tml.), dedzināmajiem atkritumiem (plastmasa, maisiņi), baltam stiklam, krāsainam stiklam, metālam, papīram (piena pakas, iesaiņojumi), atsevišķā konteinerā no pārējā papīra tiek liktas avīzes. Atkritumu konteineri atrodas atsevišķā aizslēgtā būdā.

Sākumā dzīvoklī bija diezgan auksti. Radiatori šeit ir regulējami un sākumā tie bija nogriezti uz mazu siltumu. Uzgriezām radiatorus uz maksimālo karstumu, bet tik un tā nākamajā rītā istabas nebija iesilušas. Brīnījāmies arī kāpēc no logiem nāk vēss gaiss. Logi ir labā stāvoklī, no koka un tiem ir pat trīs nevis divi stikli. Tikai vēlāk atklājās, ka logiem bija atvērti ventilācijas caurumi.

Pirmajā nedēļā intensīvi meklējām un vedām uz dzīvokli mēbeles. Jura istabā vispirms parādījās krēsls un plaukts, Līvas istabā – puķe, spogulis un gulta, manā istabā – galds un krēsls, bet Ļenas istabā – kaķu attēli, kaķu figūriņas, kaķu puzles un krēsls.

Mēbeļu atrašana šeit ir diezgan vienkārša. Ronneby un Karlskronā atrodas sarkanā krustā veikali, kuros par smieklīgu samaksu var nopirkt lietotas mēbeles un citus krāmus. Piemēram, labu tīra koka virtuves galdu nopirkām par 90 kronām (6Ls).

Kāpņu telpā no pieciem dzīvokļiem ir divas koplietošanas veļas mašīnas. Lai tās lietotu ir jārezervē laiks ar īpaša dēļa un dzīvokļa atslēgas palīdzību.

Miglaina māju izjūta ir parādījusies. Tad jau redzēs kā mums šeit ies. “Galvenais ir sadzīvot”.

Dzīvē viss izrādījās krietni citādi kā cerēts. Dzīvoklis bija ļoti tumšs, aizkrāmēts (tiesa, arī ar senām, vērtīgām un interesantām lietam), putekļains, piesmēķēts un pilns ar dzīvnieka (laikam suņa) spalvām un dažādām drēbēm. Sapratām, ka ne visi pieņēmumi par zviedru kārtību un tīrību ir patiesi. Bijām nepatīkami pārsteigti, bet bez pieņemamas alternatīvas svētdienas vakarā pēc kuģī izšūpotas nakts un nobrauktiem 500 km. Sanesām visas mantas dzīvoklī un tad devāmies apraudzīt mūsu paziņas – studentus no pagājušā gada apmaiņas programmas, kas šajā laikā kārtoja pēdējo eksāmenu un posās mājupceļam uz Latviju.

Bijām sajūsmā par paziņu dzīvokļa tīrību, gaišumu un plašumu. Uzzinājām, ka nedaudzās, bet patiesi jaukās mēbeles viņi iegādājušies par ļoti pieņemamām cenām.

Pirmo nakti pārlaidām zviedru tantes dzīvoklī, tās laikā pārliecinājāmies, ka šeit uzturēties nevarēsim. Tika pieņemts lēmums nākošajā dienā doties uz Heimstaden – ļoti jauks uzņēmums, kas nodarbojas ar dzīvokļu apsaimniekošanu un izīrēšanu Ronneby pilsētā – un apjautāties, ko viņi var piedāvāt.

Pirmdienas rītā 8:00 jau bijām Heimstaden birojā. Onkuļa, kas mūs sagaidīja, attieksme bija vienkārši lieliska (droši vien pateicoties pagājušā gada LV studentiem, kuri ar viņu ir nodibinājuši labas attiecības). Viņš uzreiz pievērsās mums, apstāstot par pieejamajiem dzīvokļiem un visiem kopīgi tos izrādot. Tika piedāvāti daži labi varianti, kas būtu pieejami no 1. februāra vai vēlāk, bet mums bija akūta nepieciešamība iegūt dzīvokli tūlīt! Tas arī tika izdarīts, izvēloties visiem kopīgu 5-istabu dzīvokli (117 m2) 2. stāvā ar 4-ām atsevišķām guļamistabām, 2-ām tualetēm, dušu, milzīgu viesistabu un virtuvi par 8300 SEK mēnesī + elektrība un internets. Sadalot uz visiem iegūstam ļoti pieņemamas izmaksas (daudz lētāk kā jebkuras šeit pieejamās kopmītnes).

Sākotnēji dzīvoklī nebija elektrības, jo katram īrniekam ir jāslēdz savs līgums par elektrības pieslēgumu. Parasti tas prasītu dažas dienas, bet Heimstaden attieksme bija ārkārtīgi pretimnākoša un tas viss tika noorganizēts pāris stundu laikā tiklīdz bijām samaksājuši garantijas depozītu viena mēneša īres maksas apjomā. Izrādījās, ka nav patiess stereotips par zviedru birokrātiju un laikietilpīgajām darbībām – ja ir vēlme, viss notiek ļoti ātri un efektīvi. Vakarā pārvedām mantas uz jauno dzīvokli.

Tantes dzīvoklī pamanījām, ka viņa pa dienu bija ieradusies mūs nebrīdinot, kaut ko piekārtojusi, bet nekas kardināli nebija mainījies. Visas savas somas, kastes un maisus krāmējām atpakaļ mašīnā un atstājām dzīvokli tieši tādu, kādā ienācām. Bijām nolēmuši tikties ar zviedru tanti nākošajā dienā pēc lekcijas, atdot atslēgu un civilizēti izstāstīt iemeslus un atlīdzināt viņai par patērēto laiku.

Lekcijas laikā tante pati zvanīja, runāt nevarēju, bet uzrakstīju īsziņu ar aicinājumu vakarā tikties. Pēc pāris stundām saņēmu no viņas telefona zvanu ar kliedzošu saturu bez jebkādām cerībām uz konstruktīvu dialogu. Uzklausīju aptuveni šādas frāzes: “Mums bija vienošanās, te nav Rīga, te nav mafijas, te nav komunisms, te vienošanās ir vienošanās utt.” tikai pieprasītas sākumā 500 SEK, tad 1000 SEK, draudēts ar policiju un pārtraukta saruna. Interesantā kārtā tante bija uzlikusi kaut kādu aizsardzību pret manu tālruņa numuru, jo nevarēju piezvanīt viņai, arī īsziņa par no telefona pat neizsūtījās. Pēc aptuveni pusstundas sekoja 2. telefona zvans ar līdzīgu saturu un beigās draudiem: ja līdz 21:00 atslēga un nauda netiks atdota, mūs nodošot policijai utt…

Tā kā mūsu mērķis nebija piesavināties svešas atslēgas uz uzturēt domstarpības ar zviedriem, pusdeviņos ieradāmies pie tantes. Noklausījāmies dažādus pārmetumus, komentārus un melus, ka dzīvoklī nekad nav smēķēts (jo tante virtuvē pie galda uzvilka dūmu). Atdevām atslēgu un devāmies prom ar jaunu pieredzi, kurai paši nekad neticētu, ja to stāstītu kāds cits…

Ieradāmies savā jaunajā dzīvoklī, ieēdām vakariņas un sākām iekārtoties.

Morāle: nekad neizvēlieties mājvietu (pat Zviedrijā!) pirms neesat paši to redzējuši un pārbaudījuši! Daudz efektīvāk ir ierasties uz vietas un tad kaut ko sameklēt (ja nu vienīgi kāds labs paziņa var izvēli izdarīt uz vietas pirms jūsu ierašanās). Tiesa, avārijas gadījumam ir nepieciešams nodrošināties ar viesnīcu, jauniešu hosteli vai vismaz vietu uz grīdas zem virtuves galda paziņu dzīvesvietā.

Viena opcija ir izvēlēties speciālos “studentu” dzīvokļus. Atšķirībā no parastajiem “studentu” dzīvokļu īres cenā ir iekļauts pilnīgi viss, ieskaitot elektrību un Internetu. Vienkāršo īres dzīvokļu cena parasti iekļauj īri, ūdeni (nav skaitītāju) un apkuri (un dažreiz arī kabeļtelevīziju) – konstanta summa visu gadu, nekādu speciālu aprēķinu par ūdeni un siltumu. Papildus sanāk maksāt tikai par elektrību pēc faktiskā patēriņa un Internetu – tas parasti jāpieslēdz pašam. Vēl speciālo “studentu” dzīvokļu bonuss – nav jāmaksā par 2-iem vasaras mēnešiem, bet dzīvot tajā laikā tur drīkst. Tas ir pozitīvi, jo nav jāizvācas, ja mācības rudenī ir jāturpina.

Tomēr studentu dzīvokļiem ir vairāki mīnusi:

1. Vairums no tiem patiesībā ir 1 istaba (+personīgā sanitārā telpa + virtuves stūrītis) ar lielākām koplietošanas telpām – tātad – labas kopmītnes. Īpašos (dārgos) gadījumos ir pilnvērtīgs atsevišķs 1-istabas studentu dzīvoklis.
2. Ir daži vairāk-istabu ar pilnīgi atsevišķām sanitārajām telpām un virtuvi, bet tie reti ir pieejami, turklāt arī ļoti dārgi.
3. Kopējā īres maksa ir nedaudz “uzskrūvēta”, ja salīdzina ar līdzvērtīga vienkārša dzīvokļa īres cenu (pat ņemto vērā papildus maksu par elektrību un Internetu).
4. Kaimiņos mitinās daudz dažādu tautību, tālu valstu un ticību pārstāvju. Vairums viņu (cik tagad esam iepazinuši) ir ļoti pozitīvi un jauki cilvēki, bet sākumā nevar zināt, cik pats esi gatavs dzīvot tik multikulturālā vidē. No otras puses – tā ir brīnišķīga iespēja iepazīt daudz lielisku cilvēku no visas pasaules.

Informācijas iegūšana un komunikācija ar studentu dzīvokļus piedāvājošajām kompānijām (piemēram, www.karlskronahem.se, www.pba.se, www.studentservice.bth.se/bostad/index.php) ir diezgan piņķerīga un nerezultatīva, bet vairāku iterāciju rezultātā bijām reģistrējušies speciālā sistēmā un varējām veikt jebkura pieejama dzīvokļa rezervāciju. Tā kā “kojās” par 200 LVL mēnesī dzīvot negribējās (ja ir pieejamas labākas alternatīvas par līdzīgu cenu), koncentrējāmies uz vairāk istabu studentu dzīvokļiem, tādi gan sākumā nebija pieejami.

Paralēli izvērtējām gan studentu dzīvokļu rezervēšanas iespējas, gan vienkāršus privātos sludinājumus www.blocket.se (zviedru “ss.lv”).
Centāmies sazināties ar privāto sludinājumu autoriem (kas bija gan vienkāršas privātpersonas, gan uzņēmumi). Sūtot ziņu tikai angliski, gandrīz neviens neatsaucās. Tika lietota translate.google.com palīdzība, lai radītu vienkāršus tekstus zviedru valodā. Uz tiem tika saņemtas atbildes, bet pēc detalizētākas komunikācijas sakari parasti pārtūka… tā teikt – zviedri labprātāk izīrē zviedriem :)

Ir skaidrs, ka cilvēki nevēlas izīrēt personām, ko nekad nav redzējuši, turklāt no ārzemēm un bez Zviedrijas personas koda, kas parasti visos līgumos ir nepieciešams.

Vienā reizē ļoti atsaucīga izrādījās kāda sieviete, piedāvājot 2-istabu dzīvokli pašā Ronneby centrā blakus dzelzceļa stacijai ar visām mēbelēm par pieņemamu cenu (4700 SEK). Parasti dzīvokļi Zviedrijā tiek izīrēti bez mēbelēm, šajā gadījumā mēbeļu iegāde nebūtu jāveic. Komunikācija bija pozitīva un nolēmām, ka jāmēģina šo dzīvokli īrēt.

Tajā laikā mums tika piedāvāts arī atsevišķs 3-istabu studentu dzīvoklis Karlskronā, kurā gan atļauts dzīvot tikai 2-iem cilvēkiem, par 6400 SEK, kas ir liela summa salīdzinot ar līdzīgiem dzīvokļiem tirgū. Nolēmām šo variantu neizvēlēties.
Pirms došanās ceļā mums bija pierezervēts minētais 2-istabu dzīvoklis un vietas studentu dzīvesvietā (kopmītnēs). Bijām nolēmuši uz vietas visu izpētīt sīkāk un pieņemt galīgo lēmumu.

Izbraucot ārā uzreiz sapratām, ka pat Ziemeļos ir siltāk nekā Latvijā – termometrs rādija nedaudz virs -3 grādiem pēc Celsija, taču uz ceļojuma beigām tas nostabilizējās ap nulli. Ceļš bija diezgan garš un pa ceļam divas reizes piestājām benzīntankos – gan lai nomazgātu no mašīnas sāli, kas bija satecējusi no prāmja, gan lai vienoties par vakariņām + iedzertu nedaudz kafijas.

Netālu no galamērķa, kad apstājāmies Statoilā, lai sagaidītu otru ekipāžu un vienoties par vakariņām, kāda paveca kundze mani uzrunāja angļu valodā: “Vai esat no Latvijas?” -Jā, es atbildēju. Tad viņa sāka stāstīt, ka viņai ir radinieks, kas nodarbina kaut kādus latviešu strādniekus. Dodoties pēc kafijas, viņa man sekoja un turpināja sarunu. Man nebija žēl, jo Zviedrijā apkalpošana, acīmredzot, notiek bez steigas. Divi pārdevēji, pie katra viens cilvēks, katrs veic tikai dažus pirkumus, bet jāgaida apmēram 5 minūtes.

Tikmēr atbrauca otra ekipāžā un izrādījās, ka šī tante dažiem no mums ir pazīstama. Līva un Juris izrādās bija sarunājuši izīrēt kaut kādu dzīvokli “ar pilnu aprīkojumu” Ronneby centrā. Tika saņemta dzīvokļa atslēga, istabas augi un vēl kaut kāda draza, kas viss tika iekrauts jau tā pārkrautajā mašīnā un devāmies tālāk, vienojoties paēst netālu no Kalmāras (liela ostas pilsēta 100km no Ronneby). Pie Kalmāras apmetām pāris lielus lokus, jo izrādījās, ka GPS dati ir veci un visas ēstuves, izņemot McDonalds ir aizvērtas.

Paēduši kaut ko siltu, sazvanījāmies ar Ēriku, kurš vēlējās mūs satikt Karlskronā. Tur arī satikāmies un tad viņš nolēma, ka mūs ir jāved iepirkties uz kaut kādu tirdzniecības centru. Nopirku sev to, ko Latvijā mēdz saukt par bērnu šampanieti, ko dzert, ja izdosies nokārtot Latvijas sesiju, kas vēl bija palikusi pusratā. Tad visi kopā aizbraucām līdz Ronneby, kur sākās ievākšanās dzīvokļos.

Pēcpusdienā visi bijām Rīgā, lai kāptu uz baltā kuģa klāja. Ostā viss notika ļoti operatīvi, un nepilnas pusstundas laikā pēc iebraukšanas tajā auto bija novietoti prāmja elegantajā divlīmeņu stāvvietā, bet paši bijām iekārtojušies mazajās un ērtajās kajītēs.

Tad sākām Silja Festival prāmja izpēti un vērojām skatus pa logu. Milzenis vareni cīnījās ar Daugavas ledu. Kas tik nav uz prāmja! Veikali, kafejnīcas, restorāni, konferenču zāle, pat baseins un sauna. Protams, arī interneta pieslēgums. Lēnām apstaigājām prāmi, nopirkām dažus našķus, Mīļumiņš piedalījās loterijā un visi dzērām tēju kafejnīcā. Ap astoņiem vakarā pievērsāmies pasākumu programmai. Prezentācija par Stokholmu nevienam nešķita interesanta.  Tai sekoja dzīvā mūzika un dejas.

Vēlāk ik pa brītiņam izgājām pastaigā uz klāja. Debesis bija skaidras un zvaigšņotas.  Vienā brīdī Juris pamanīja, ka mēs sinhroni streipuļojam pa klāju. Lai arī tā neizskatījās, bija diezgan lieli viļņi, kas mūs mētāja šurpu turpu.

Nesagaidījuši lielo vakara šovu devāmies gulēt. Saka, ka šūpošana ieaijā miegā, bet tagad es tam vairs īsti nepiekrītu. Naktī viļņi palika arvien stiprāki, un kuģis stipri šūpojās. Ap trijiem naktī kāds pieklauvēja pie kajītes durvīm. Sinhroni iededzām mobilo telefonu gaismiņas, bet tad jau atkal lēnām iemigām. Labi, ka kuģis svārstījās vienādi stipri uz abām pusēm. Vismaz neizkritām no gultām.

No rīta bija plānots celties agrāk, lai apskatītu skaistās šēras Zviedrijas krastos. Tomēr izgājām uz klāja tikai tad, kad jau bijām pie Stokholmas ostas. Bija apmācies, bet silts. Visi moži un gatavi ceļam uz Karlskronu. Labrīt Zviedrija!

Tā… Tūliņ atkal kaut kas notiks. Izdalīja visiem lapas ar tekstu. Izrādās jāizlasa tuliņās fiksi. Mani sajūsmina, kā šeit tiek kombinētas dažādas pasniegšanas metodes.

Pirms praktiskā darba zīmējām sistēmas stāvokļu diagrammu uz tāfeles. Izsauca mani. (Wohou!) Pieredzējis Bārzdiņa modelēšanu uzzimēju to viens un divi. Daži jautājumi no parasti runīgās klases un viss ir atrisināts, bet tad kāds students ļoti gribēja samazināt stāvokļu skaitu modelī. Es teicu: “[I'll] believe it, when I see it”. Tad nu viņš uz blakus tāfeles uzzīmēja pilnīgu putru un improvizēja par pārējām, kuras nemaz nebija attēlotas uz pārejas. Way to go.

WTF?

Mēs esam saujiņa LU DF studentu, kas ieradušies Zveidrijā ERASMUS apmaiņā. Un šie ir mūsu pieraksti, kas būs gan izklaidējoši, gan noderīgi.