Mācības

Kopumā mācības organizētas vairāk t.s. amerikāņu stilā – nedaudz lekciju, ievada tēmā (vispārīgi), uzdod mājas darbus (ar dzelžainiem termiņiem, neko nav iespējams sarunāt, iesūta caur sistēmu!), dažreiz uzaicina vieslektoru no kompānijas vai universitātes pētnieku un iedod literatūras sarakstu, kas patstāvigi un pamatīgi jāstudē (ļoti daudz sanāk lasīt!).
Mājas darbi parsti ir grupās 2-4 (kā kurā gadījumā), visam ir precīzi definēti noteikumi.
Beigās ir rakstisks eksāmens ~5h (kā kurā kursā), neko nevar izmantot.
Semestris tiek dalīts 2ās daļās, katrā paralēli izvēlas parasti 2us kursus (atļauj ņemt vēl arī 3., ja ir vēlme).

Pavasara semestra kursi:
1) Software Verification and Validation (kursa kods: PA2405) – viss par un ap testēšanu diezgan dziļi, kā arī pieskaras saistītajām tēmām. Daži lektori no uzņēmumiem un citām universitātēm. Diezgan pamatīgs un labs kurss. Stingra attieksme.

2) Knowledge Management (FE2408) – menedžmenta virziena kurss, labs un interesants; varbūt dažreiz ne absolūti konkrēts bet drīzāk filozofisks; tiek runāts par veidiem, kā visefektīvāk pārvaldīt zināšanas uzņēmumos, apskatītas dažādas metodes un labās prakses; noderīgi un redzesloku paplašinoši. Jātaisa pētījums – analīze uzņēmumā par zināšanu pārvaldības praksēm, intervija. Mājas darbus un eksāmenu veido un labo jauka pasniedzēja no Lietuvas.

3) Software Metrics (PA1303) – labs kurss, kas apskata programmatūras kvalitātes mērīšanu. Sākumā tiek apskatīta mērīšana kā tāda un tad tā tiek piesaistīta programmatūras izstrādes nozarei, apgūtas dažādas metodes un kvalitātes atribūti pēc ISO standarta. Vairāki mājas darbi un eksāmens.

4) Research Methodologies in Software Engineering and Computer Science (PA2404) – ļoti noderīgs kurss, kas paver skatu uz pētniecību kā profesionālu nodarbi (kas BTH arī tiek veikta) sadarbībai ar industrijas pārstāvjiem. Ļoti laba ir daļa par darbu ar avotiem, publikāciju datu bāzēm, atsaucēm, noformēšanu. Tiek apskatīts pilns pētījuma veikšanas dzīves cikls. Jāizstrādā 4-i mājas darbi, kas kopā veido vienu pētījumu.

5) Server Architectures – programmēšanai un dzelžiem tuvāks kurss, kurā apskata dažādus tehniskos principus un liek mājas darbos uzprogrammēt vairākas lietas.

6) Zviedru valoda (SV0001 un SV0002) – zviedru valodas pamatkursi (2i). Jāpiesakās ļoti steidzīgi kursa mājas lapā izziņotajā datumā pāris h laikā, jo parasti tiek pārpildīts. ERASMUS studentiem gan esot priekšroka. Iemāca pamata frāzes un galveno gramatiku. Valoda nav ļoti vienkārša (kaut kas pa vidu starp vācu un angļu), bet ar paša ieguldīto darbu mācībās var šo to panākt. Šie kursi ir ļoti laba iespēja iepazīties ar foršiem Erasmus studentiem.

Rudens semestra kursi:

7) Software Architectures and Quality (PA1308) – grūts kurss, tiek apskatīta metode, kā būvēt un aprakstīt programmatūras arhitektūru. Milzīga apjoma mājas darbs, kas rada daudz neskaidrību, lekciju maz, daudz jālasa. Beigās eksāmens.

8) Advanced Software Project Management (PA2414) – kursam 2-as daļas: sākumā tiek skatīta projekta vadības teorija (PMBOK), jāizstrādā pilns projekta plāns. 2. daļa par leadership (lasa Darja), vairāk no psiholoģijas lauciņa, ļoti interesanti. Eksāmens.

9) Global Software Engineering (PA2411) – lasa Darja, interesanti un redzesloku paplašinoši fakti un metodes, kā labāk veikt globālo programmatūras izstrādi; ļoti interesanti, it īpaši lekcijas un semināri. 2i mājas darbi – 1. neliels, 2. pamatīgs un sarežģīts plānošanas darbs. Beigās eksāmens.

10) Practical Requirements Engineering (PA1310) – nav pieredzes, bet esot grūts kurss; sarežģīti nokārtot eksāmenu.

11) Applied Software Project Management (PA2406) – nav pieredzes; ir jāizstrādā projekta plāns mākslīgi veidotā maksimāli atšķirīgu studentu grupā, lai veicinātu prasmi sadarboties. Mēdz rasties sarežģījumi ar šo apstākli.

Vēl eksistē daudz citu kursu, ko var izvelēties. Ar visiem kursu aprakstiem var iepazīties BTH mājas lapā pie attiecīgās studiju porgrammas (Software Engineering).

Lekciju saraksti: http://schema.bth.se/4DACTION/WebShowSearch/1/2-0

Parasti studenti dalās ar materiāliem, grāmatu PDF versijām (lai nav tās visas jāpērk, jo bibliotēkā ir tikai daži eksemplāri) visbiežāk lietojot Dropbox sniegtās iespējas.
Ja ir vēlme iegādāties grāmatas, tad tās var pasūtīt iekš bokus.se un adlibris.se; varbūt labāks kādā gadījumā būs tas pats Amazon. Citreiz no studentiem var iegādāties tiem vairs nevajadzīgās grāmatas.

Internets:
augstskolā (tikai ar savu studenta autorizāciju);
Ronneby: pilsētas centrālajā laukumā; pie Willys (netālu no laukuma); bibliotēkā (nepieciešams saņemt paroli, bez maksas);
vilcienos nav, it kā esot autobusos;

Noderīgas vietas:

blocket.se – zviedru ss.lv

Sarkanais krusts – lietoto preču veikals; par lētam jaudiņām var dabūt labas lietas (piem., mēbeles). Atrašanās vietas: Karlskrona, Ronneby.
Lētāk dažreiz mēdz būt vienīgi sludinājumos pa tiešo no cilvēka.

Dzīvokļu īre
www.heimstaden.se – dažādi dzīvokļi Ronneby un Karlskronā (mūsējais ir Heimstaden Ronneby).
www.ronnebyhus.se
www.karlskronahem.se – diezgan nelaipns kantoris, bet ar lielāko studentu dzīvokļu piedāvajumu Karlskronā.
bovision.se – laikam dažādu kompāniju īres sludinājumu vortāls.
blocket.se – arī daudz īres dzīvokļu.

Kopumā studentu dzīvokļu īres cenas sanāk augstākas kā vienkārši vairākiem kopā īrējot lielāku dzīvokli (bet tad pašiem par visu jārūpējas).
Studentu dzīvokļi mēdz būt dažādi – gan ar savu virtuves zonu, ledusskapi un dušu, vai arī kā atsevišķa istaba 3-istabu dzīvoklī kopā ar vēl kaut ko. Studentu dzīvokļu labums (vai sliktums – kā paveicas) ir daudz dažādu cilvēku apkārt. Tikai speciālajiem studentu dzīvokļiem 2-us mēnešus vasarā nav jāmaksā īre, bet dzīvokli lietot drīkst.
Parastā dzīvokļa gadījumā jāmaksā papildus par elektrību un internetu (un tā pieslēgšana var aizņemt veselu mūžību).
Ūdens un apkure šeit ir iekļauta dzīvokļu īres cenā.

Šobrīd Karlskronā esot maz brīvu dzīvokļu, jo vasarā datorzinātņu un uzņēmējdarbības fakultātes pārcēlās no Ronneby uz Karlskronu, un līdz ar to arī daudz studentu. Pagaidām joprojām daudzi dzīvo Ronneby. Arī mēs. Šeit dzīvokļi ir nedaudz lētāki. Ar vilcienu līdz Karlskronai BTH studenti var braukt bez maksas. Apmēram pusstunda jāpavada ceļā uz universitāti. Divistabu dzīvokļu īres maksas svārstās ap 550 EUR mēnesī. Par lielu piecistabu dzīvokli maksājam 840 EUR. Papildus būs jāmaksā par elektrību un internetu, kas ir apmēram divas reizes vairāk kā Latvijā. Taupīgi dzīvojot ar Erasmus stipendiju vajadzētu pietikt.

Konkrētais veikals ir pašapkalpošanās veikals, kas ir forši, taču citur Zviedrijā vēl esot palikuši “letes” veikali, kur jānosauc konkrēti ko vēlies, un tas tiek pārdots. Var un drīkst (un dažreiz vajag) arī pasūtīt preci, ko atved dažu dienu laikā no lielās bāzes.

Alkholu var pirkt no 20 gadu vecuma, bet pie cilvēkiem, kas nav sasnieguši 25 gadus, personu apliecinošs dokuments (pase vai ziemeļvalstu auto vadītāja apliecība) ir jāuzrāda bez uzaicinājuma.

Mēnesi auto veiksmīgi stāvēja savā vietā, ik pa dažām dienām dodoties nelielos izbraucienos, galvenokārt, līdz veikalam. Tomēr kāds rīts izvērtās citāds – uz auto loga bija novietots “vērtspapīrs” 300 SEK apjomā (~21 LVL) – kvīts, kas paskaidro nodarījumu un maksājuma uzdevums – īsi un kodolīgi un viss tikai zviedru valodā.

Lai nenodarbotos ar dažādu minējumu validāciju un lieki neslogotu translate.google.com resursus, devos uz Ronneby policijas iecirkni pēc papildus paskaidrojumiem. Iestādē valdošo absolūto mieru iztraucēju pamatīgi, jo neskaidrības risināt izpalīdzīgi iesaistījās 3 darbinieki, no kuriem tikai viena sieviete varēja raiti komunicēt angliski. Sākotnēji arī viņu starpā valdīja neizpratne par soda būtību, tomēr pēc ilgām savstarpējām sarunām un dažādu kolēģu apzvanīšanas tika viesta skaidrība.
Sods ir piespriests par maksimālā stāvvietas izmantošanas laika (24h) pārsniegšanu. Kontroles metode – riepu ventiļu stāvokļi… (atzīmēti soda izdrukā!). Vienā datumā visiem auto tiek noteikti ventiļu stāvokļi un pēc kāda laika (manā gadījumā – gandrīz 2as dienas) tiek veikta atkārtota kontrole. Ja pozīcijas nav mainījušās, tiek pieņemts, ka auto nav kustināts un izmantojis šo stāvvietu visu laiku. Radoši!
Tomēr labākā daļa šajā procesā ir 24h ierobežojums. Minētajā stāvvietā ir parastas “P” zīmes bez jebkādām papildzīmēm. Izrādās, ka šajā Zviedrijas apgabalā ir pieņemts likums, ka VISAS P zīmes ierobežo stāvēšanas laiku līdz 24h, ja nav pievienota papildzīme ar citu ierobežojumu! Šis likums gan neesot spēkā visā Zviedrijā, bet šeit ir. Protams, informāciju par šādu likumu es nebiju nekur redzējis un arī policijā piekrita, ka manā gadījumā īsti forši tas neesot… Tomēr vienīgais, ko man varēja ieteikt – apmaksāt soda kvīti 8 (!) dienu laikā un iesniegt pretenziju par šo gadījumu. Policiste laipni palīdzēja aizpildīt pretenzijas iesniegumu, kas man jāsūta pa pastu vai pašam jānogādā atbilstošajā iestādē Karlskronā.
Pieņemu, ka naivi cerēt uz pretenzijas objektīvu izskatīšanu un soda atcelšanu, tomēr sporta pēc salīdzināšu, vai rezultāts būs tāds pats, kā komunicējot ar Rīgas pašvaldības policiju.
Papildus jautāju Zviedrijas varas pārstāvjiem, vai 24h stāvēšanas laika ierobežojums attiecas arī uz auto turēšanu ielas malā, kur tas atļauts? Saņēmu interesantu atbildi, ka stāvēt drīkst tikai vietās, kur ir P zīme (lai gan pats ikdienā redzu daudz auto, kas vienkārši stāv ielas malā).
Pašlaik auto tika novietots kādus 50m tālāk citā stāvvietā, kas apzīmēta ar “P” un papildzīmi “7 dienas”. Tam vajadzētu atrisināt 24h problēmu.
Svarīgi: Zviedrijā, novietojot auto uz ielas, ir jāņem vērā braukšanas virziens – nedrīkst auto novietot pretēji braukšanas virzienam, piemēram, apstāties kreisajā pusē uz ielas ar divvirzienu kustību (kā tas ir atļauts Latvijā). No paziņu pieredzes zināms, ka šāda rīcība vainagojas ar soda kvīti.
Turklāt, izskatās, ka šeit ierobežojuma zīmes krustojumi ne vienmēr atceļ; uz savas ādas pārbaudījis neesmu, bet novērojumi liecina, ka ielas malā neviens nestāv, pat ja aiz krustojuma jauna zīme neseko.

Dzīvē viss izrādījās krietni citādi kā cerēts. Dzīvoklis bija ļoti tumšs, aizkrāmēts (tiesa, arī ar senām, vērtīgām un interesantām lietam), putekļains, piesmēķēts un pilns ar dzīvnieka (laikam suņa) spalvām un dažādām drēbēm. Sapratām, ka ne visi pieņēmumi par zviedru kārtību un tīrību ir patiesi. Bijām nepatīkami pārsteigti, bet bez pieņemamas alternatīvas svētdienas vakarā pēc kuģī izšūpotas nakts un nobrauktiem 500 km. Sanesām visas mantas dzīvoklī un tad devāmies apraudzīt mūsu paziņas – studentus no pagājušā gada apmaiņas programmas, kas šajā laikā kārtoja pēdējo eksāmenu un posās mājupceļam uz Latviju.

Bijām sajūsmā par paziņu dzīvokļa tīrību, gaišumu un plašumu. Uzzinājām, ka nedaudzās, bet patiesi jaukās mēbeles viņi iegādājušies par ļoti pieņemamām cenām.

Pirmo nakti pārlaidām zviedru tantes dzīvoklī, tās laikā pārliecinājāmies, ka šeit uzturēties nevarēsim. Tika pieņemts lēmums nākošajā dienā doties uz Heimstaden – ļoti jauks uzņēmums, kas nodarbojas ar dzīvokļu apsaimniekošanu un izīrēšanu Ronneby pilsētā – un apjautāties, ko viņi var piedāvāt.

Pirmdienas rītā 8:00 jau bijām Heimstaden birojā. Onkuļa, kas mūs sagaidīja, attieksme bija vienkārši lieliska (droši vien pateicoties pagājušā gada LV studentiem, kuri ar viņu ir nodibinājuši labas attiecības). Viņš uzreiz pievērsās mums, apstāstot par pieejamajiem dzīvokļiem un visiem kopīgi tos izrādot. Tika piedāvāti daži labi varianti, kas būtu pieejami no 1. februāra vai vēlāk, bet mums bija akūta nepieciešamība iegūt dzīvokli tūlīt! Tas arī tika izdarīts, izvēloties visiem kopīgu 5-istabu dzīvokli (117 m2) 2. stāvā ar 4-ām atsevišķām guļamistabām, 2-ām tualetēm, dušu, milzīgu viesistabu un virtuvi par 8300 SEK mēnesī + elektrība un internets. Sadalot uz visiem iegūstam ļoti pieņemamas izmaksas (daudz lētāk kā jebkuras šeit pieejamās kopmītnes).

Sākotnēji dzīvoklī nebija elektrības, jo katram īrniekam ir jāslēdz savs līgums par elektrības pieslēgumu. Parasti tas prasītu dažas dienas, bet Heimstaden attieksme bija ārkārtīgi pretimnākoša un tas viss tika noorganizēts pāris stundu laikā tiklīdz bijām samaksājuši garantijas depozītu viena mēneša īres maksas apjomā. Izrādījās, ka nav patiess stereotips par zviedru birokrātiju un laikietilpīgajām darbībām – ja ir vēlme, viss notiek ļoti ātri un efektīvi. Vakarā pārvedām mantas uz jauno dzīvokli.

Tantes dzīvoklī pamanījām, ka viņa pa dienu bija ieradusies mūs nebrīdinot, kaut ko piekārtojusi, bet nekas kardināli nebija mainījies. Visas savas somas, kastes un maisus krāmējām atpakaļ mašīnā un atstājām dzīvokli tieši tādu, kādā ienācām. Bijām nolēmuši tikties ar zviedru tanti nākošajā dienā pēc lekcijas, atdot atslēgu un civilizēti izstāstīt iemeslus un atlīdzināt viņai par patērēto laiku.

Lekcijas laikā tante pati zvanīja, runāt nevarēju, bet uzrakstīju īsziņu ar aicinājumu vakarā tikties. Pēc pāris stundām saņēmu no viņas telefona zvanu ar kliedzošu saturu bez jebkādām cerībām uz konstruktīvu dialogu. Uzklausīju aptuveni šādas frāzes: “Mums bija vienošanās, te nav Rīga, te nav mafijas, te nav komunisms, te vienošanās ir vienošanās utt.” tikai pieprasītas sākumā 500 SEK, tad 1000 SEK, draudēts ar policiju un pārtraukta saruna. Interesantā kārtā tante bija uzlikusi kaut kādu aizsardzību pret manu tālruņa numuru, jo nevarēju piezvanīt viņai, arī īsziņa par no telefona pat neizsūtījās. Pēc aptuveni pusstundas sekoja 2. telefona zvans ar līdzīgu saturu un beigās draudiem: ja līdz 21:00 atslēga un nauda netiks atdota, mūs nodošot policijai utt…

Tā kā mūsu mērķis nebija piesavināties svešas atslēgas uz uzturēt domstarpības ar zviedriem, pusdeviņos ieradāmies pie tantes. Noklausījāmies dažādus pārmetumus, komentārus un melus, ka dzīvoklī nekad nav smēķēts (jo tante virtuvē pie galda uzvilka dūmu). Atdevām atslēgu un devāmies prom ar jaunu pieredzi, kurai paši nekad neticētu, ja to stāstītu kāds cits…

Ieradāmies savā jaunajā dzīvoklī, ieēdām vakariņas un sākām iekārtoties.

Morāle: nekad neizvēlieties mājvietu (pat Zviedrijā!) pirms neesat paši to redzējuši un pārbaudījuši! Daudz efektīvāk ir ierasties uz vietas un tad kaut ko sameklēt (ja nu vienīgi kāds labs paziņa var izvēli izdarīt uz vietas pirms jūsu ierašanās). Tiesa, avārijas gadījumam ir nepieciešams nodrošināties ar viesnīcu, jauniešu hosteli vai vismaz vietu uz grīdas zem virtuves galda paziņu dzīvesvietā.

Viena opcija ir izvēlēties speciālos “studentu” dzīvokļus. Atšķirībā no parastajiem “studentu” dzīvokļu īres cenā ir iekļauts pilnīgi viss, ieskaitot elektrību un Internetu. Vienkāršo īres dzīvokļu cena parasti iekļauj īri, ūdeni (nav skaitītāju) un apkuri (un dažreiz arī kabeļtelevīziju) – konstanta summa visu gadu, nekādu speciālu aprēķinu par ūdeni un siltumu. Papildus sanāk maksāt tikai par elektrību pēc faktiskā patēriņa un Internetu – tas parasti jāpieslēdz pašam. Vēl speciālo “studentu” dzīvokļu bonuss – nav jāmaksā par 2-iem vasaras mēnešiem, bet dzīvot tajā laikā tur drīkst. Tas ir pozitīvi, jo nav jāizvācas, ja mācības rudenī ir jāturpina.

Tomēr studentu dzīvokļiem ir vairāki mīnusi:

1. Vairums no tiem patiesībā ir 1 istaba (+personīgā sanitārā telpa + virtuves stūrītis) ar lielākām koplietošanas telpām – tātad – labas kopmītnes. Īpašos (dārgos) gadījumos ir pilnvērtīgs atsevišķs 1-istabas studentu dzīvoklis.
2. Ir daži vairāk-istabu ar pilnīgi atsevišķām sanitārajām telpām un virtuvi, bet tie reti ir pieejami, turklāt arī ļoti dārgi.
3. Kopējā īres maksa ir nedaudz “uzskrūvēta”, ja salīdzina ar līdzvērtīga vienkārša dzīvokļa īres cenu (pat ņemto vērā papildus maksu par elektrību un Internetu).
4. Kaimiņos mitinās daudz dažādu tautību, tālu valstu un ticību pārstāvju. Vairums viņu (cik tagad esam iepazinuši) ir ļoti pozitīvi un jauki cilvēki, bet sākumā nevar zināt, cik pats esi gatavs dzīvot tik multikulturālā vidē. No otras puses – tā ir brīnišķīga iespēja iepazīt daudz lielisku cilvēku no visas pasaules.

Informācijas iegūšana un komunikācija ar studentu dzīvokļus piedāvājošajām kompānijām (piemēram, www.karlskronahem.se, www.pba.se, www.studentservice.bth.se/bostad/index.php) ir diezgan piņķerīga un nerezultatīva, bet vairāku iterāciju rezultātā bijām reģistrējušies speciālā sistēmā un varējām veikt jebkura pieejama dzīvokļa rezervāciju. Tā kā “kojās” par 200 LVL mēnesī dzīvot negribējās (ja ir pieejamas labākas alternatīvas par līdzīgu cenu), koncentrējāmies uz vairāk istabu studentu dzīvokļiem, tādi gan sākumā nebija pieejami.

Paralēli izvērtējām gan studentu dzīvokļu rezervēšanas iespējas, gan vienkāršus privātos sludinājumus www.blocket.se (zviedru “ss.lv”).
Centāmies sazināties ar privāto sludinājumu autoriem (kas bija gan vienkāršas privātpersonas, gan uzņēmumi). Sūtot ziņu tikai angliski, gandrīz neviens neatsaucās. Tika lietota translate.google.com palīdzība, lai radītu vienkāršus tekstus zviedru valodā. Uz tiem tika saņemtas atbildes, bet pēc detalizētākas komunikācijas sakari parasti pārtūka… tā teikt – zviedri labprātāk izīrē zviedriem :)

Ir skaidrs, ka cilvēki nevēlas izīrēt personām, ko nekad nav redzējuši, turklāt no ārzemēm un bez Zviedrijas personas koda, kas parasti visos līgumos ir nepieciešams.

Vienā reizē ļoti atsaucīga izrādījās kāda sieviete, piedāvājot 2-istabu dzīvokli pašā Ronneby centrā blakus dzelzceļa stacijai ar visām mēbelēm par pieņemamu cenu (4700 SEK). Parasti dzīvokļi Zviedrijā tiek izīrēti bez mēbelēm, šajā gadījumā mēbeļu iegāde nebūtu jāveic. Komunikācija bija pozitīva un nolēmām, ka jāmēģina šo dzīvokli īrēt.

Tajā laikā mums tika piedāvāts arī atsevišķs 3-istabu studentu dzīvoklis Karlskronā, kurā gan atļauts dzīvot tikai 2-iem cilvēkiem, par 6400 SEK, kas ir liela summa salīdzinot ar līdzīgiem dzīvokļiem tirgū. Nolēmām šo variantu neizvēlēties.
Pirms došanās ceļā mums bija pierezervēts minētais 2-istabu dzīvoklis un vietas studentu dzīvesvietā (kopmītnēs). Bijām nolēmuši uz vietas visu izpētīt sīkāk un pieņemt galīgo lēmumu.