Eksāmenu novēroja profesionāli eksaminatori, kas patrulēja starp solu rindām. Palīgmateriālu izmantošana bija aizliegta, tiesa uz tualeti iziet drīkstēja. Tā ka špikerus izmantot bija elementāri. Bet mēs uz to nepaļāvāmies. Iepriecināja tas, ka eksāmena vidū atnāca pasniedzēji, lai atbildētu uz jautājumiem.

Lai nodotu eksāmenu, studentiem bija pa vienam jāparakstās atsevišķā protokolā. Uz šo parakstīšanos izveidojās garas rindas, kurās stāvot bija iespējams viegli norakstīt atbildes vienam no otra, ar ko daudzi aziāti arī aktīvi nodarbojās. Eksaminatori viņiem neko nesacīja, tai pat laikā mums aizrādīja par sarunāšanos stāvot rindā. Uz eksāmena lapas bija rakstīts, ka darbs tiks izlabots 10 dienu laikā, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Katru gadu eksāmena pirmajā lapā ir kāds teiciens. Šogad tas bija paša pasniedzēja teiktais: “Struggle is a part of life“, no pagājušo gadu eksāmeniem man vislabāk iepatikās kāda ASV prezidenta teiktais: “I’m a great believer in luck and I find the harder I work, the more I have of it”.

Lekcijās daudz tiek uzdoti praktiski uzdevumi, kas jāpilda uzreiz lekcijā. Šo darbu izpilde netiek vērtēta. Parasti pēc uzdevuma izpildes pasniedzējs aicina kādu brīvprātīgo nākt priekšā un izklāstīt savu risinājumu. Studenta risinājums tiek apspriests studentu starpā. Bet pasniedzējs parasti diskusijā neiesaistās un pat nekomentē iznākušā studenta risinājuma pareizību. Jāsaka, ka brīvprātīgo lekcijās netrūkst. Studenti no Āzijas ir ļoti aktīvi gan brīvprātīgi nākot auditorijas priekšā, gan arī izsakot komentārus vai uzdodot jautājumus.

Lielāko daļu lekciju kursā lasa doktorants, kas pēc tautības ir pakistānis. Viņš izskatās sakarīgs un atsaucīgs, taču viņa pieredze pagaidām nav ļoti liela.

Ir notikušas arī vairākas vieslekcijas. Vienā lekcijā divi zviedri no Ericsson interesanti pastāstīja par sistēmu mobilo sakaru tīklu operatoriem, kas uzskaita maksu par mobilajiem sakariem: zvaniem, sms, mms, mobilais internets utt. Citu lekciju novadīja pajauns puisis, kas Ericsson’ā nodarbojas ar datorprogrammu sarežģītāko kļūdu cēloņu atrašanu un novēršanu. Viņš ne tikai pastāstīja interesantas lietas, bet arī daudz jokoja. Vēl divas lekcijas par regreso testēšanu nolasīja kāds projektu vadītājs no Zviedrijas un profesore no Denveras universitātes.

V&V kursa vadītājs un veidotājs nolasīja tikai vienu lekciju par programmatūras kvalitātes prognozēšanu, taču tā bija viena no interesantākajām lekcijām kursā. Šo lekciju bija vērts noklausīties kaut vai tāpēc, lai dzirdētu labu angļu valodu un izteiksmīgu priekšnesumu.

Kursā ir 3 obligātie mājas darbi, kas jāpilda grupās. Mājas darbi jānodod rakstiska dokumenta formā, kas jānoformē kā zinātniskais darbs: ar atsaucēm, ievadiem, pamatojumiem, tabulām, attēliem, secinājumiem, autortiesību atrunām un tā tālāk un tā joprojām. Liela daļa no mājas darbu izpildei nepieciešamajam zināšanām netiek dota lekcijās. Turklāt pasniedzējs atsakās atbildēt uz jautājumiem par teoriju, kas nepieciešama mājas darbu pildīšanā. Šāda mācīšanas stila mērķis varētu būt likt studentiem meklēt informāciju dažādos avotos un patstāvīgi nonākt līdz vajadzīgajiem secinājumiem un zināšanām. Varbūt šādā veidā var iegūt vairāk nekā saņemot gatavu atbildi?

Gala eksāmens kursā būs rakstisks, bez papildmateriālu izmantošanas un ilgs kādas 5-6 stundas. Mums ir pieejami pagājušo gadu uzdevumi, tādēļ, cerams, varēsim kārtīgi sagatavoties.

Mācību gads Zviedrijā sākas 1. septembrī un beidzas ap 15. jūniju. Tas ir sadalīts divos semestros. Katrā semestrī ir divi “mācību periodi”. Studiju kurss ilgst vienu mācību periodu, kas ir nedaudz vairāk par 2 mēnešiem. Jaukākais ir tas, ka eksāmeni ir ne tikai semestra beigās, bet arī ir smestra vidū – mācību perioda beigās.

Lekciju saraksts katru nedēļu ir savādāks. Gadās arī tā, ka lekciju saraksti vairākos priekšmetos pārklājas. Par laimi līdz šim pēc mūsu lūguma lekciju saraksts ir ticis pārveidots tā, lai lekcijas nepārklātos. Šobrīd vēl nav atrisināts konflikts starp eksāmenu vienā kursā un lekciju citā.

Lai arī sarakstā lekciju sākšanās laiks ir norādīts apaļās stundās, lekcijas sākas vismaz 15 minūtes vēlāk. Tas ir saistīts ar tradīciju. Senos laikos, kad visiem studentiem nebija pulksteņu, laiku noteica pēc torņa zvaniem, kas zvanīja veselas stundas. Tad, kad studenti dzirdēja zvanu, viņiem tika dotas 15 minūtes, lai ierastos uz lekciju.