Salīdzinot dažādu valstu virtuves un valodas īpatnības, visa starpā izkristalizējās daži fakti par augstākajai izglītībai pieejamā finansējuma apjomu dažādās valstīs:
1. Bolīvijā par izglītību un dzīvošanu pilnībā jāmaksā pašam.

2. Francijā par izglītību jāmaksā atkarībā no vecāku ienākumu līmeņa – ja vecāki pelna daudz, ir jāmaksā vairāk, ja maz – var būt pat tikai daži EUR gadā.
Piemēram, kādam studentam, kura vecāki ir diezgan pārtikuši, jāmaksā 700 EUR gadā, citam – 4 EUR…
Dzīvošanai stipendijas parasti neesot, atsevišķas provinces mēdz dažreiz saviem studentiem kaut ko maksāt, bet pirncipā jāpaļaujas uz sevi, vecākiem un kredītiem.
Praktiski visa izglītība pieejama tikai franču valodā, izņemot dažādas biznesa studijas, kuras var apgūt angliski, bet par tām vairāk jāmaksā.

3. Zviedrijā augstākā izglītba ir par brīvu. Papildus vēl valsts katram studentam, kurš nedzīvo kopā ar vecākiem, maksā 8000 SEK (800 EUR) mēnesī dzīvošanai.
Par šo naudu pilnīgi noteikti students var dzīvot (ne tikai izdzīvot). Turklāt, stdentu dzīvokļu īres maksa Zviedrijā ir krietni (līdz pat 2-ām reizēm) zemāka kā Francijā, protams, atkarīgs no konkrētā reģiona.
4. Par Latviju jau mēs paši visu zinām :) tiesa, radās interesants secinājums, ka Latvijas augstākās izglītības cenas nebūt vairs nav mazākas (drīzāk augstākas!) par vidējām Eiropas (piem., Francijas, Beļģijas) maksas augstskolu cenām.
Tie gan varētu būt subjektīvi un nepilnīgi viedokļi, bet kaut kādas tendences iezīmē.