Dzīvoklī nebija nekādu mēbeļu, izņemot virtuves iekārtu un skapjus katrā istabā un gaitenī. Istabās nebija arī lustru vai spuldzīšu. Tāpēc pirmajā vakarā tika nopirktas un piestiprinātas spuldzītes Iļjiča gaumē. Darbarīkus un ķebli aizņēmāmies no kaimiņiem – diviem mūsu studentiem, kas dzīvo blakus mājā. Griestos pāris vadu vietā lustru pievienošanai šeit ir paredzēti īpaši kontakti.

Virtuve ir labi aprīkota. Tajā ir daudz plauktu, elektriskā plīts un cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna, viens parasts ledusskapis un tikpat liela saldētava. Virtuves darba virsma ir pārklāta ar metālu, tajā ir divas izlietnes.

Atkritumi šeit ir jāšķiro. Atsevišķi konteineri ir dabīgajiem atkritumiem (kartupeļu mizas u.tml.), dedzināmajiem atkritumiem (plastmasa, maisiņi), baltam stiklam, krāsainam stiklam, metālam, papīram (piena pakas, iesaiņojumi), atsevišķā konteinerā no pārējā papīra tiek liktas avīzes. Atkritumu konteineri atrodas atsevišķā aizslēgtā būdā.

Sākumā dzīvoklī bija diezgan auksti. Radiatori šeit ir regulējami un sākumā tie bija nogriezti uz mazu siltumu. Uzgriezām radiatorus uz maksimālo karstumu, bet tik un tā nākamajā rītā istabas nebija iesilušas. Brīnījāmies arī kāpēc no logiem nāk vēss gaiss. Logi ir labā stāvoklī, no koka un tiem ir pat trīs nevis divi stikli. Tikai vēlāk atklājās, ka logiem bija atvērti ventilācijas caurumi.

Pirmajā nedēļā intensīvi meklējām un vedām uz dzīvokli mēbeles. Jura istabā vispirms parādījās krēsls un plaukts, Līvas istabā – puķe, spogulis un gulta, manā istabā – galds un krēsls, bet Ļenas istabā – kaķu attēli, kaķu figūriņas, kaķu puzles un krēsls.

Mēbeļu atrašana šeit ir diezgan vienkārša. Ronneby un Karlskronā atrodas sarkanā krustā veikali, kuros par smieklīgu samaksu var nopirkt lietotas mēbeles un citus krāmus. Piemēram, labu tīra koka virtuves galdu nopirkām par 90 kronām (6Ls).

Kāpņu telpā no pieciem dzīvokļiem ir divas koplietošanas veļas mašīnas. Lai tās lietotu ir jārezervē laiks ar īpaša dēļa un dzīvokļa atslēgas palīdzību.

Miglaina māju izjūta ir parādījusies. Tad jau redzēs kā mums šeit ies. “Galvenais ir sadzīvot”.

Viena opcija ir izvēlēties speciālos “studentu” dzīvokļus. Atšķirībā no parastajiem “studentu” dzīvokļu īres cenā ir iekļauts pilnīgi viss, ieskaitot elektrību un Internetu. Vienkāršo īres dzīvokļu cena parasti iekļauj īri, ūdeni (nav skaitītāju) un apkuri (un dažreiz arī kabeļtelevīziju) – konstanta summa visu gadu, nekādu speciālu aprēķinu par ūdeni un siltumu. Papildus sanāk maksāt tikai par elektrību pēc faktiskā patēriņa un Internetu – tas parasti jāpieslēdz pašam. Vēl speciālo “studentu” dzīvokļu bonuss – nav jāmaksā par 2-iem vasaras mēnešiem, bet dzīvot tajā laikā tur drīkst. Tas ir pozitīvi, jo nav jāizvācas, ja mācības rudenī ir jāturpina.

Tomēr studentu dzīvokļiem ir vairāki mīnusi:

1. Vairums no tiem patiesībā ir 1 istaba (+personīgā sanitārā telpa + virtuves stūrītis) ar lielākām koplietošanas telpām – tātad – labas kopmītnes. Īpašos (dārgos) gadījumos ir pilnvērtīgs atsevišķs 1-istabas studentu dzīvoklis.
2. Ir daži vairāk-istabu ar pilnīgi atsevišķām sanitārajām telpām un virtuvi, bet tie reti ir pieejami, turklāt arī ļoti dārgi.
3. Kopējā īres maksa ir nedaudz “uzskrūvēta”, ja salīdzina ar līdzvērtīga vienkārša dzīvokļa īres cenu (pat ņemto vērā papildus maksu par elektrību un Internetu).
4. Kaimiņos mitinās daudz dažādu tautību, tālu valstu un ticību pārstāvju. Vairums viņu (cik tagad esam iepazinuši) ir ļoti pozitīvi un jauki cilvēki, bet sākumā nevar zināt, cik pats esi gatavs dzīvot tik multikulturālā vidē. No otras puses – tā ir brīnišķīga iespēja iepazīt daudz lielisku cilvēku no visas pasaules.

Informācijas iegūšana un komunikācija ar studentu dzīvokļus piedāvājošajām kompānijām (piemēram, www.karlskronahem.se, www.pba.se, www.studentservice.bth.se/bostad/index.php) ir diezgan piņķerīga un nerezultatīva, bet vairāku iterāciju rezultātā bijām reģistrējušies speciālā sistēmā un varējām veikt jebkura pieejama dzīvokļa rezervāciju. Tā kā “kojās” par 200 LVL mēnesī dzīvot negribējās (ja ir pieejamas labākas alternatīvas par līdzīgu cenu), koncentrējāmies uz vairāk istabu studentu dzīvokļiem, tādi gan sākumā nebija pieejami.

Paralēli izvērtējām gan studentu dzīvokļu rezervēšanas iespējas, gan vienkāršus privātos sludinājumus www.blocket.se (zviedru “ss.lv”).
Centāmies sazināties ar privāto sludinājumu autoriem (kas bija gan vienkāršas privātpersonas, gan uzņēmumi). Sūtot ziņu tikai angliski, gandrīz neviens neatsaucās. Tika lietota translate.google.com palīdzība, lai radītu vienkāršus tekstus zviedru valodā. Uz tiem tika saņemtas atbildes, bet pēc detalizētākas komunikācijas sakari parasti pārtūka… tā teikt – zviedri labprātāk izīrē zviedriem :)

Ir skaidrs, ka cilvēki nevēlas izīrēt personām, ko nekad nav redzējuši, turklāt no ārzemēm un bez Zviedrijas personas koda, kas parasti visos līgumos ir nepieciešams.

Vienā reizē ļoti atsaucīga izrādījās kāda sieviete, piedāvājot 2-istabu dzīvokli pašā Ronneby centrā blakus dzelzceļa stacijai ar visām mēbelēm par pieņemamu cenu (4700 SEK). Parasti dzīvokļi Zviedrijā tiek izīrēti bez mēbelēm, šajā gadījumā mēbeļu iegāde nebūtu jāveic. Komunikācija bija pozitīva un nolēmām, ka jāmēģina šo dzīvokli īrēt.

Tajā laikā mums tika piedāvāts arī atsevišķs 3-istabu studentu dzīvoklis Karlskronā, kurā gan atļauts dzīvot tikai 2-iem cilvēkiem, par 6400 SEK, kas ir liela summa salīdzinot ar līdzīgiem dzīvokļiem tirgū. Nolēmām šo variantu neizvēlēties.
Pirms došanās ceļā mums bija pierezervēts minētais 2-istabu dzīvoklis un vietas studentu dzīvesvietā (kopmītnēs). Bijām nolēmuši uz vietas visu izpētīt sīkāk un pieņemt galīgo lēmumu.