Dzīvoklī nebija nekādu mēbeļu, izņemot virtuves iekārtu un skapjus katrā istabā un gaitenī. Istabās nebija arī lustru vai spuldzīšu. Tāpēc pirmajā vakarā tika nopirktas un piestiprinātas spuldzītes Iļjiča gaumē. Darbarīkus un ķebli aizņēmāmies no kaimiņiem – diviem mūsu studentiem, kas dzīvo blakus mājā. Griestos pāris vadu vietā lustru pievienošanai šeit ir paredzēti īpaši kontakti.

Virtuve ir labi aprīkota. Tajā ir daudz plauktu, elektriskā plīts un cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna, viens parasts ledusskapis un tikpat liela saldētava. Virtuves darba virsma ir pārklāta ar metālu, tajā ir divas izlietnes.

Atkritumi šeit ir jāšķiro. Atsevišķi konteineri ir dabīgajiem atkritumiem (kartupeļu mizas u.tml.), dedzināmajiem atkritumiem (plastmasa, maisiņi), baltam stiklam, krāsainam stiklam, metālam, papīram (piena pakas, iesaiņojumi), atsevišķā konteinerā no pārējā papīra tiek liktas avīzes. Atkritumu konteineri atrodas atsevišķā aizslēgtā būdā.

Sākumā dzīvoklī bija diezgan auksti. Radiatori šeit ir regulējami un sākumā tie bija nogriezti uz mazu siltumu. Uzgriezām radiatorus uz maksimālo karstumu, bet tik un tā nākamajā rītā istabas nebija iesilušas. Brīnījāmies arī kāpēc no logiem nāk vēss gaiss. Logi ir labā stāvoklī, no koka un tiem ir pat trīs nevis divi stikli. Tikai vēlāk atklājās, ka logiem bija atvērti ventilācijas caurumi.

Pirmajā nedēļā intensīvi meklējām un vedām uz dzīvokli mēbeles. Jura istabā vispirms parādījās krēsls un plaukts, Līvas istabā – puķe, spogulis un gulta, manā istabā – galds un krēsls, bet Ļenas istabā – kaķu attēli, kaķu figūriņas, kaķu puzles un krēsls.

Mēbeļu atrašana šeit ir diezgan vienkārša. Ronneby un Karlskronā atrodas sarkanā krustā veikali, kuros par smieklīgu samaksu var nopirkt lietotas mēbeles un citus krāmus. Piemēram, labu tīra koka virtuves galdu nopirkām par 90 kronām (6Ls).

Kāpņu telpā no pieciem dzīvokļiem ir divas koplietošanas veļas mašīnas. Lai tās lietotu ir jārezervē laiks ar īpaša dēļa un dzīvokļa atslēgas palīdzību.

Miglaina māju izjūta ir parādījusies. Tad jau redzēs kā mums šeit ies. “Galvenais ir sadzīvot”.

Dzīvē viss izrādījās krietni citādi kā cerēts. Dzīvoklis bija ļoti tumšs, aizkrāmēts (tiesa, arī ar senām, vērtīgām un interesantām lietam), putekļains, piesmēķēts un pilns ar dzīvnieka (laikam suņa) spalvām un dažādām drēbēm. Sapratām, ka ne visi pieņēmumi par zviedru kārtību un tīrību ir patiesi. Bijām nepatīkami pārsteigti, bet bez pieņemamas alternatīvas svētdienas vakarā pēc kuģī izšūpotas nakts un nobrauktiem 500 km. Sanesām visas mantas dzīvoklī un tad devāmies apraudzīt mūsu paziņas – studentus no pagājušā gada apmaiņas programmas, kas šajā laikā kārtoja pēdējo eksāmenu un posās mājupceļam uz Latviju.

Bijām sajūsmā par paziņu dzīvokļa tīrību, gaišumu un plašumu. Uzzinājām, ka nedaudzās, bet patiesi jaukās mēbeles viņi iegādājušies par ļoti pieņemamām cenām.

Pirmo nakti pārlaidām zviedru tantes dzīvoklī, tās laikā pārliecinājāmies, ka šeit uzturēties nevarēsim. Tika pieņemts lēmums nākošajā dienā doties uz Heimstaden – ļoti jauks uzņēmums, kas nodarbojas ar dzīvokļu apsaimniekošanu un izīrēšanu Ronneby pilsētā – un apjautāties, ko viņi var piedāvāt.

Pirmdienas rītā 8:00 jau bijām Heimstaden birojā. Onkuļa, kas mūs sagaidīja, attieksme bija vienkārši lieliska (droši vien pateicoties pagājušā gada LV studentiem, kuri ar viņu ir nodibinājuši labas attiecības). Viņš uzreiz pievērsās mums, apstāstot par pieejamajiem dzīvokļiem un visiem kopīgi tos izrādot. Tika piedāvāti daži labi varianti, kas būtu pieejami no 1. februāra vai vēlāk, bet mums bija akūta nepieciešamība iegūt dzīvokli tūlīt! Tas arī tika izdarīts, izvēloties visiem kopīgu 5-istabu dzīvokli (117 m2) 2. stāvā ar 4-ām atsevišķām guļamistabām, 2-ām tualetēm, dušu, milzīgu viesistabu un virtuvi par 8300 SEK mēnesī + elektrība un internets. Sadalot uz visiem iegūstam ļoti pieņemamas izmaksas (daudz lētāk kā jebkuras šeit pieejamās kopmītnes).

Sākotnēji dzīvoklī nebija elektrības, jo katram īrniekam ir jāslēdz savs līgums par elektrības pieslēgumu. Parasti tas prasītu dažas dienas, bet Heimstaden attieksme bija ārkārtīgi pretimnākoša un tas viss tika noorganizēts pāris stundu laikā tiklīdz bijām samaksājuši garantijas depozītu viena mēneša īres maksas apjomā. Izrādījās, ka nav patiess stereotips par zviedru birokrātiju un laikietilpīgajām darbībām – ja ir vēlme, viss notiek ļoti ātri un efektīvi. Vakarā pārvedām mantas uz jauno dzīvokli.

Tantes dzīvoklī pamanījām, ka viņa pa dienu bija ieradusies mūs nebrīdinot, kaut ko piekārtojusi, bet nekas kardināli nebija mainījies. Visas savas somas, kastes un maisus krāmējām atpakaļ mašīnā un atstājām dzīvokli tieši tādu, kādā ienācām. Bijām nolēmuši tikties ar zviedru tanti nākošajā dienā pēc lekcijas, atdot atslēgu un civilizēti izstāstīt iemeslus un atlīdzināt viņai par patērēto laiku.

Lekcijas laikā tante pati zvanīja, runāt nevarēju, bet uzrakstīju īsziņu ar aicinājumu vakarā tikties. Pēc pāris stundām saņēmu no viņas telefona zvanu ar kliedzošu saturu bez jebkādām cerībām uz konstruktīvu dialogu. Uzklausīju aptuveni šādas frāzes: “Mums bija vienošanās, te nav Rīga, te nav mafijas, te nav komunisms, te vienošanās ir vienošanās utt.” tikai pieprasītas sākumā 500 SEK, tad 1000 SEK, draudēts ar policiju un pārtraukta saruna. Interesantā kārtā tante bija uzlikusi kaut kādu aizsardzību pret manu tālruņa numuru, jo nevarēju piezvanīt viņai, arī īsziņa par no telefona pat neizsūtījās. Pēc aptuveni pusstundas sekoja 2. telefona zvans ar līdzīgu saturu un beigās draudiem: ja līdz 21:00 atslēga un nauda netiks atdota, mūs nodošot policijai utt…

Tā kā mūsu mērķis nebija piesavināties svešas atslēgas uz uzturēt domstarpības ar zviedriem, pusdeviņos ieradāmies pie tantes. Noklausījāmies dažādus pārmetumus, komentārus un melus, ka dzīvoklī nekad nav smēķēts (jo tante virtuvē pie galda uzvilka dūmu). Atdevām atslēgu un devāmies prom ar jaunu pieredzi, kurai paši nekad neticētu, ja to stāstītu kāds cits…

Ieradāmies savā jaunajā dzīvoklī, ieēdām vakariņas un sākām iekārtoties.

Morāle: nekad neizvēlieties mājvietu (pat Zviedrijā!) pirms neesat paši to redzējuši un pārbaudījuši! Daudz efektīvāk ir ierasties uz vietas un tad kaut ko sameklēt (ja nu vienīgi kāds labs paziņa var izvēli izdarīt uz vietas pirms jūsu ierašanās). Tiesa, avārijas gadījumam ir nepieciešams nodrošināties ar viesnīcu, jauniešu hosteli vai vismaz vietu uz grīdas zem virtuves galda paziņu dzīvesvietā.

Viena opcija ir izvēlēties speciālos “studentu” dzīvokļus. Atšķirībā no parastajiem “studentu” dzīvokļu īres cenā ir iekļauts pilnīgi viss, ieskaitot elektrību un Internetu. Vienkāršo īres dzīvokļu cena parasti iekļauj īri, ūdeni (nav skaitītāju) un apkuri (un dažreiz arī kabeļtelevīziju) – konstanta summa visu gadu, nekādu speciālu aprēķinu par ūdeni un siltumu. Papildus sanāk maksāt tikai par elektrību pēc faktiskā patēriņa un Internetu – tas parasti jāpieslēdz pašam. Vēl speciālo “studentu” dzīvokļu bonuss – nav jāmaksā par 2-iem vasaras mēnešiem, bet dzīvot tajā laikā tur drīkst. Tas ir pozitīvi, jo nav jāizvācas, ja mācības rudenī ir jāturpina.

Tomēr studentu dzīvokļiem ir vairāki mīnusi:

1. Vairums no tiem patiesībā ir 1 istaba (+personīgā sanitārā telpa + virtuves stūrītis) ar lielākām koplietošanas telpām – tātad – labas kopmītnes. Īpašos (dārgos) gadījumos ir pilnvērtīgs atsevišķs 1-istabas studentu dzīvoklis.
2. Ir daži vairāk-istabu ar pilnīgi atsevišķām sanitārajām telpām un virtuvi, bet tie reti ir pieejami, turklāt arī ļoti dārgi.
3. Kopējā īres maksa ir nedaudz “uzskrūvēta”, ja salīdzina ar līdzvērtīga vienkārša dzīvokļa īres cenu (pat ņemto vērā papildus maksu par elektrību un Internetu).
4. Kaimiņos mitinās daudz dažādu tautību, tālu valstu un ticību pārstāvju. Vairums viņu (cik tagad esam iepazinuši) ir ļoti pozitīvi un jauki cilvēki, bet sākumā nevar zināt, cik pats esi gatavs dzīvot tik multikulturālā vidē. No otras puses – tā ir brīnišķīga iespēja iepazīt daudz lielisku cilvēku no visas pasaules.

Informācijas iegūšana un komunikācija ar studentu dzīvokļus piedāvājošajām kompānijām (piemēram, www.karlskronahem.se, www.pba.se, www.studentservice.bth.se/bostad/index.php) ir diezgan piņķerīga un nerezultatīva, bet vairāku iterāciju rezultātā bijām reģistrējušies speciālā sistēmā un varējām veikt jebkura pieejama dzīvokļa rezervāciju. Tā kā “kojās” par 200 LVL mēnesī dzīvot negribējās (ja ir pieejamas labākas alternatīvas par līdzīgu cenu), koncentrējāmies uz vairāk istabu studentu dzīvokļiem, tādi gan sākumā nebija pieejami.

Paralēli izvērtējām gan studentu dzīvokļu rezervēšanas iespējas, gan vienkāršus privātos sludinājumus www.blocket.se (zviedru “ss.lv”).
Centāmies sazināties ar privāto sludinājumu autoriem (kas bija gan vienkāršas privātpersonas, gan uzņēmumi). Sūtot ziņu tikai angliski, gandrīz neviens neatsaucās. Tika lietota translate.google.com palīdzība, lai radītu vienkāršus tekstus zviedru valodā. Uz tiem tika saņemtas atbildes, bet pēc detalizētākas komunikācijas sakari parasti pārtūka… tā teikt – zviedri labprātāk izīrē zviedriem :)

Ir skaidrs, ka cilvēki nevēlas izīrēt personām, ko nekad nav redzējuši, turklāt no ārzemēm un bez Zviedrijas personas koda, kas parasti visos līgumos ir nepieciešams.

Vienā reizē ļoti atsaucīga izrādījās kāda sieviete, piedāvājot 2-istabu dzīvokli pašā Ronneby centrā blakus dzelzceļa stacijai ar visām mēbelēm par pieņemamu cenu (4700 SEK). Parasti dzīvokļi Zviedrijā tiek izīrēti bez mēbelēm, šajā gadījumā mēbeļu iegāde nebūtu jāveic. Komunikācija bija pozitīva un nolēmām, ka jāmēģina šo dzīvokli īrēt.

Tajā laikā mums tika piedāvāts arī atsevišķs 3-istabu studentu dzīvoklis Karlskronā, kurā gan atļauts dzīvot tikai 2-iem cilvēkiem, par 6400 SEK, kas ir liela summa salīdzinot ar līdzīgiem dzīvokļiem tirgū. Nolēmām šo variantu neizvēlēties.
Pirms došanās ceļā mums bija pierezervēts minētais 2-istabu dzīvoklis un vietas studentu dzīvesvietā (kopmītnēs). Bijām nolēmuši uz vietas visu izpētīt sīkāk un pieņemt galīgo lēmumu.