Eksāmenu novēroja profesionāli eksaminatori, kas patrulēja starp solu rindām. Palīgmateriālu izmantošana bija aizliegta, tiesa uz tualeti iziet drīkstēja. Tā ka špikerus izmantot bija elementāri. Bet mēs uz to nepaļāvāmies. Iepriecināja tas, ka eksāmena vidū atnāca pasniedzēji, lai atbildētu uz jautājumiem.

Lai nodotu eksāmenu, studentiem bija pa vienam jāparakstās atsevišķā protokolā. Uz šo parakstīšanos izveidojās garas rindas, kurās stāvot bija iespējams viegli norakstīt atbildes vienam no otra, ar ko daudzi aziāti arī aktīvi nodarbojās. Eksaminatori viņiem neko nesacīja, tai pat laikā mums aizrādīja par sarunāšanos stāvot rindā. Uz eksāmena lapas bija rakstīts, ka darbs tiks izlabots 10 dienu laikā, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Katru gadu eksāmena pirmajā lapā ir kāds teiciens. Šogad tas bija paša pasniedzēja teiktais: “Struggle is a part of life“, no pagājušo gadu eksāmeniem man vislabāk iepatikās kāda ASV prezidenta teiktais: “I’m a great believer in luck and I find the harder I work, the more I have of it”.

Ik pa laikam vīri (vai sievas) apbraukā visas gājēju pārejas, notīra no ceļmalām pie pārejām sniegu un nokaisa pāreju ar šķembām.

Lai novāktu sniegu, kas sakrājies ceļmalās tiek izmantots jocīgi aprīkots traktors – sniega kombains. Tas paņem ceļmalas sniegu un iesviež blakus braucošā kravas mašīnā. Kad viena kravas mašīna pilna (kas notiek diezgan ātri), to uzreiz nomaina cita.

Kad sākās pavasaris un sniegs sāka kust, ielas apstaigā vīrs ar mīnu meklētāju un lāpstu, lai attīrītu ūdens notekas no sniega.

Virs galvām mēdz lidināties iznīcinātāji, jo Ronneby ir savs armijas lidlauks, kurā nolaižas arī civilās lidmašīnas.

Kad ledusskapis izēsts, var aiziet uz pārtikas veikalu. Ronneby ir gan maximas brālēns LIDL, gan arī liels rimiveidīgais Maxi ica. Līdz veikaliem var aiziet kājām kādās 15 minūtēs. Taču mēs parasti braucam visi kopā ar mašīnu un sapērkamies pārtiku piecām, sešām dienām. Pārtika Zviedrijā ir dārgāka nekā Latvijā. Interesanti ka tomāti ir dārgāki par lielāko daļu augļu un dārzeņu, tai skaitā papriku vai apelsīniem. Alkohola, kas ir stiprāks nekā 3.5%, pārdošana ir valsts monopols, tāpēc to var nopirkt tikai īpašos veikalos. Ronneby ir viens šāds veikals. Šajā veikalā katram dzērienam ir norādīta tā izcelsmes valsts. Lielos pārtikas veikalos, alkohola vietā ir pustukšas pudeles ar šķidrumu, kuram pudelē klāt pielejot tīru šņabi var iegūt dažādus dzērienus.

Lai arī Ronneby dzīvo tikai kādi 10 000 iedzīvotāju, tajā ir visu četru lielāko banku filiāles (swedbank, nordea, seb un handelsbanken), dažādi apģērbu veikali (piemēram Dressman) un golfa laukums.

Daba zviedrijā ir jauka. Biezi meži, palieli pauguri un klintis.

Braucot no Stokholmas uz Ronneby, Ļena redzēja alni, bet, pastaigājoties ar kādu poļu džeku, redzēja pelēku trusi. Ronneby ir liels parks (Ronneby brunn), kas būtībā ir mežs ar lielām klintīm, akmens blāķiem un mazu ezeru. Parkā ierīkotie celiņi ir plati, tie paredzēti arī zirgu izjādēm. Naktī celiņi ir izgaismoti. Kādu dienu gājām no augstskolas gar šo parku un satikām vāveri. Ceļš uz augstskolu kājām aizņem 15 minūtes.