Pēcpusdienā visi bijām Rīgā, lai kāptu uz baltā kuģa klāja. Ostā viss notika ļoti operatīvi, un nepilnas pusstundas laikā pēc iebraukšanas tajā auto bija novietoti prāmja elegantajā divlīmeņu stāvvietā, bet paši bijām iekārtojušies mazajās un ērtajās kajītēs.

Tad sākām Silja Festival prāmja izpēti un vērojām skatus pa logu. Milzenis vareni cīnījās ar Daugavas ledu. Kas tik nav uz prāmja! Veikali, kafejnīcas, restorāni, konferenču zāle, pat baseins un sauna. Protams, arī interneta pieslēgums. Lēnām apstaigājām prāmi, nopirkām dažus našķus, Mīļumiņš piedalījās loterijā un visi dzērām tēju kafejnīcā. Ap astoņiem vakarā pievērsāmies pasākumu programmai. Prezentācija par Stokholmu nevienam nešķita interesanta.  Tai sekoja dzīvā mūzika un dejas.

Vēlāk ik pa brītiņam izgājām pastaigā uz klāja. Debesis bija skaidras un zvaigšņotas.  Vienā brīdī Juris pamanīja, ka mēs sinhroni streipuļojam pa klāju. Lai arī tā neizskatījās, bija diezgan lieli viļņi, kas mūs mētāja šurpu turpu.

Nesagaidījuši lielo vakara šovu devāmies gulēt. Saka, ka šūpošana ieaijā miegā, bet tagad es tam vairs īsti nepiekrītu. Naktī viļņi palika arvien stiprāki, un kuģis stipri šūpojās. Ap trijiem naktī kāds pieklauvēja pie kajītes durvīm. Sinhroni iededzām mobilo telefonu gaismiņas, bet tad jau atkal lēnām iemigām. Labi, ka kuģis svārstījās vienādi stipri uz abām pusēm. Vismaz neizkritām no gultām.

No rīta bija plānots celties agrāk, lai apskatītu skaistās šēras Zviedrijas krastos. Tomēr izgājām uz klāja tikai tad, kad jau bijām pie Stokholmas ostas. Bija apmācies, bet silts. Visi moži un gatavi ceļam uz Karlskronu. Labrīt Zviedrija!